Labas Uzvedības Spēle (Good Behavior Game)

Labas uzvedības spēle (Good Behavior Game) ir pētījumos pamatota metode, lai samazinātu problēmuzvedību klasē. Pirmo reizi pasauli ar GBG metodi iepazīstināja Barrish, Saunders un Wolf (1969), Labas uzvedības Spēle (GBG) ir plaši izmantota savstarpēji atkarīgu grupu procedūra, kas izstrādāta, lai samazinātu problēmuzvedību klasē.

Šīs metodes veiksme slēpjas vienkāršībā, kas izrādījusies efektīva dažādos skolēnu vecumposmos, kā arī vērojama ilgtermiņa ietekme.

GBG ir populāra skolu vidē vairākās Eiropas valstīs un Savienotajās valstīs.

2014. gadā tika veikts pētījums, kad Labās Uzvedības Spēli ieviesa trīs klasēs (skolēni vecumā no 7 līdz 12 gadiem), kurā skolēni ar nopietniem uzvedības traucējumiem. Problēmuzvedība pēc GBG ieviešanas ievērojami samazinājās visās trijās klasēs, ar nosacījumu, ka tiek ievērota konsekvence, regularitāte un tiek izmantoti skolēniem interesējoši pastiprinātāji jeb motivētāji.

IETEIKUMI PROBLĒMUZVEDĪBAS NOVĒRŠANAI KLASĒ VAI GRUPĀ

·      Noskaidrot, kas strādā kā pastiprinātāji – “mazie” mācību stundas laikā un “lielie” nedēļas/mēneša beigās. Veiciet aptauju savā klasē. Pielikumā aptaujas piemērs, pedagogs var papildināt iespējamos pastiprinātājus, atbilstoši vecumposmam.

·      Nosakiet TRĪS galvenos uzvedības noteikumus, kas jāievēro mācību stundā un vērtē tikai tos!

Piemēram (ieteicams veidot noteikumus izvairoties no noliedzošas formas!):

Sniegt atbildi uz pedagoga jautājumu tikai pēc aicinājuma! (Neizkliegt atbildes!)

Palikt sēžot savā solā un iziet no sava sola tikai ar atļauju! (Palikt sēžot savā solā!)

Savstarpēji sarunāties tikai atļautajā laikā. (Nesarunājies, kad runā cits!)

·      Pedagogam svarīgi saglabāt mierīgu izturēšanos, neizrādot nepatiku vai frustrāciju attiecībā uz skolēnu uzvedību, svarīgi parādīt savu labvēlīgo un atbalstošo attieksmi.

·      Neiesaistīties diskusijās vai strīdos. Vediet individuālas sarunas ar skolēnu, kuram problēmuzvedība, ārpus stundas laika.

·      Saglabājiet konsekvenci savā rīcībā un prasībās!

·      Mazināt uzmanību vai ignorēt nevēlamo uzvedību (piemēram, rupjas valodas lietošanu klasē vai, ja skolēns atsakās vērt grāmatu vai rakstīt darba lapā, turpiniet mācību procesu un sagaidiet atbilstošo brīdi, kad skolēns gatavs iesaistīties darbā). Ignorējiet uzvedību, kuru iespējams ignorēt, uzslavējiet pat mazāko pozitīvo uzvedību!

·      Pastiprināti uzslavēt, pievērst uzmanību pozitīvajai uzvedībai – sniegt tūlītēju atgriezenisko saiti, piemēram, “Malacis, Tu sniedzi pareizu atbildi!”, “Paldies, Tu apsēdies savā vietā!”, “Lieliski, Tu sniedzi atbildi!”

·      Dodiet iespēju izvēlei, piemēram, izvēlēties trīs uzdevumus noteiktajā lapspusē vai konkrētam skolēnam izvēlēties, kurā grupā strādās utml.

·      Sarunās lietot pozitīvu valodu, piemēram, aizstāt “Ja neizpildīsi šo uzdevumu, zvanīšu Taviem vecākiem” ar “Ja izpildīsi šo darba lapu, tad tiksi atbrīvots no mājas darba!”

·      Svarīgs fokuss uz pozitīvu attiecību saglabāšanu vai izveidošanu starp pedagogu un skolēniem.

·      Aiciniet uz konsultāciju individuāli, citiem klasesbiedriem to nedzirdot un neredzot.

Motivācijas noteikšana

Aizpildi anketu un atzīmē, ko labprāt saņemtu kā apbalvojumu par darbu mācību stundā, ja ievēro klases kārtības noteikumus.

1-    Nav mana izvēle          2- Reizēm varētu izvēlēties                 3 – Mana izvēle

Vārds, uzvārds____________________

Klase __________

LABAS UZVEDĪBAS SPĒLE MĀCĪBU STUNDU VAI NODARBĪBU LAIKĀ.

Labas uzvedības spēle tiek izmantota kā problēmuzvedības novēršanas instruments klasē. Spēles ir izveidota balstoties uz pētījumu rezultātiem un uzvedības analīzi.

Spēle piemērota visām vecuma grupām un palielina klases noteikumu ievērošanu mācību stundu laikā.

Sākums:

1.     Pedagogs izvēlas spēles laiku mācību stundas laikā:

Izvēlieties laiku, kad skolēni visbiežāk izrāda problēmuzvedību (uzmanības pievēršana, atteikšanās veikt doto uzdevumu, lieto necenzētu valodu utml.)

2.     Pedagogs sadala klasi komandās pa 2 vai 4 skolēniem katrā, var sadalīt klasi arī divās komandās vai izvēlēties citu grupas sadalīšanas veidu. Klasei redzamā vietā ir lapa, kur norādītas komandas un spēles laikā tiks ielikti nopelnītie punkti.

3.     Pedagogs izskaidro spēles noteikumus:

·      Komanda saņem punktu, ja noteikto laiku izpilda spēles noteikumus – izvirzītos trīs kārtības noteikumus

·      Komanda saņēmusi augstāko punktu skaitu ir uzvarētāja.

·      Komanda var zaudēt punktus, ja noteiktajā laikā uzrāda problēmuzvedību, bet pedagogs šajā brīdī neaizrāda vārdiski (var ar žestu norādīt) un noņem punktu.

·      Pedagogs izskaidro kāda uzvedība tiek sagaidīta

·      Pedagogs nosaka trīs noteikumus, piemēram, pildīts uzdoto uzdevumu, nesarunāsies bez iemesla, nelietos necenzētus vārdus

·      Skolēni nosaka uzvedības modeli, kas atbilst klases kārtības noteikumiem

·      Pedagogs koncentrējas uz izvirzītajiem trīs noteikumiem un neņem vērā citu problēmuzvedību vai iepriekš izrādīto problēmuzvedību!

·      Kad komanda nopelnījusi punktu, pedagogs neko nesakot to atzīmē, neizsaka nekādas piezīmes vai uzmundrinājumus, turpina mācīšanas procesu.

·      Pirms uzsākat spēli, nosakiet apbalvojumu.

·      Apbalvojumi var tikt uzrakstītu uz lapiņām un ieliktu burciņā, spēles sākumā tā tiek izvilkta un nolasīta klasei. Atcerieties, ka tai jābūt motivējošai visiem klases skolēniem!

3 minūtes brīvām sarunām

Papildlaiks patstāvīgā darba veikšanai

Viena uzdevuma “neņemšana” patstāvīgajam darbam

Samazināts mājas darba apjoms

Atbrīvojums no mājas darba

Papildpunkts patstāvīgajā darbā

·      Pedagogs nosaka spēles laika limitu

·      Spēles laika limits atkarīgs no vecumposma un klases vidējās darbspējas, bet bieži tiek izvēlēts patstāvīgā darba laiks, grupas darba laiks, jaunā temata iepazīšanas laiks

·      Kad spēles laiks ir beidzies:

·      Svarīgi sniegt pozitīvu atgriezenisko saiti un uzsvērt novēroto pozitīvo uzvedību. Iedrošiniet turpmāk uzlabot savu veikumu spēles laikā.

·      Uzsveriet, kāda uzvedība ieguva punktu un kā komandas biedri var atbalstīt pārējos, kuriem ir grūtības sekot spēles noteikumiem.

IETEIKUMI

Iespējamās spēles norises variācijas:

1.     Izvēlieties mācību stundu, kur visbiežāk vērojama problēmuzvedība vai izvēlieties dienas laiku, kad visbiežāk parādās problēmuzvedība.

2.     Var spēli spēlēt tikai vienā konkrētā mācību stundā.

3.     Var spēli spēlēt katru reizi izvēloties citu mācību priekšmetu.

Iespējamās apbalvojuma saņemšanas variācijas:

1.     Sākotnēji balvu saņem uzreiz pēc spēles, bet vēlāk var piedāvāt punktus uzkrāt lielākai balvai.

2.     Atcerieties! Balvas gaidīšana ilgāku laiku var mazināt motivāciju spēlēt spēli!

3.     Pedagogs var apbalvot arī zaudētājkomandu kā pārsteiguma elementu!

Iespējamās variācijas sagaidāmajai uzvedībai:

1.     Izvēlas 3 konkrētus klases kārtības noteikumus un tos lieto katru reizi Labas Uzvedības Spēlē (GBG), kas tiek organizēta:

Rakstu darbu laikā

Patstāvīgā darba laikā

Grupas darba laikā

Pedagoga jaunās vielas skaidrošanas laikā u.c.

Iespējams pievienot “mistēriju”:

1.     Pedagogs nosaka trīs uzvedības, kuras tiks apbalvotas, bet uzsver, ka tiks vērtēta vēl viena uzvedība, bet skolēni nezin kāda. Kad spēle beidzas, tad skolēni uzzina, kura viena uzvedība saņem papildpunktu.

2.     Pedagogs saka, ka spēle beigu laiks skolēniem nebūs zināms. Atceraties, ka variācijas ar laiku var uzsākt tikai tad, kad skolēni ir apguvuši spēles noteikumus noteiktā spēles sākuma un beigu laikā.

Iespējamas sabotāžas!

·      Skolēni var izrādīt problēmuzvedību ar mērķi izjaukt spēli, tomēr tas nav iemesls spēli pārtraukt, tieši otrādi – spēle jāturpina.

·      Skolēnam, kurš ar nolūku izrāda problēmuzvedību, piedāvā būt vienam komandā vai izveidot sabotieru komandu. Tāpat iespējams neiekļaut tādu skolēnu spēlē.

·      Atcerieties, ka jāievēro konsekvence, lai panāktu, ka “sabotieri” saņem sekas! Piemēram, ja balva ir atbrīvojums no mājas darba, tad jāpanāk, “sabotierim” jāizpilda mājas darba uzdevumi.

·      Pedagogs var norādīt, ka saprot, ka skolēnam ir grūti izpildīt spēles noteikumus, tāpēc tās laikā skolēns var klusi sēdēt malā un nepiedalīties.

·      Pārliecinieties, ka uzvarētājkomanda saņem kaut ko, kas patīk “sabotierim”.

·      Pēc spēles pajautājiet, vai “sabotieris” nākamo reizi vēlēsies piedalīties un vai ir komanda, ar kuru kopā gribētu spēlēt Labās Uzvedības Spēli (GBG).

GBG panākumu atslēga:

·      Pedagogs ir tas, kurš vada spēli un nosaka spēles gaitu, kontrolē punktu iegūšanas vai zaudēšanas iespējas.

·      Pedagogs var izvēlēties kādu skolēnu, kuram īpaši pievērst uzmanību, skolēnam, kuram nepieciešams īpaši atbalsts uzvedības paškontrolei, tādējādi ļaujot tieši šim skolēnam gūt punktus, tādējādi motivējot turpmāk iesaistīties GBG.

·      GBG spēle palīdz nostiprināt, uzlabot vai jaunizveidot noteiktas uzvedības prasmes.

·      GBG spēlei nebūs paliekošu seku, ja pedagogs izmantos autoritāru pieeju.

·      GBG pamatā ir iedrošinājums un pozitīva attieksme pret skolēnu. Ieteicams, lai būtu pozitīvi uzmundrinājumi, atzinības attiecībā 5 pret 1 dienas laikā.

·      Skolēniem bieži GBG iepatīkas un vēlas to spēlēt ik katru stundu, tomēr pedagogs nedrīkst tam padoties. GBG spēle ir izveidota ar domu, ka jāievēro laika limits un atgriezeniskā saite.

·      Līdzīgi kā muskuļu treniņā pulsācijai ir labākie rezultāti. Līdzīgi kā sportā trenējoties maratonam, trenējas ik dienu īsiem laika posmiem.

·      Lai skolēni nezaudētu interesi, ieteicams pa laikam ieviest variācijas un jaunas iespējas, taču ieviest ik pa laikam nelielas izmaiņas, lai paturētu iespēju spēli vadīt ilgāku laiku!

Materiāla sagatavošanai izmantoti materiāli:

Barrish, H. H., Saunders, M. S., & Wolf, M. M. (1969). Good behavior game: Effects of

individual contingencies for group consequences on disruptive behavior in a classroom.

Journal of Applied Behavior Analysis, 2, 119–124. doi: 10.1901/jaba.1969.2-119

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1311049/

Diana Browning Wright, Lisa Mannino, & Clayton Cook, “Good Behavior Game”.

Nav komentāru

Komentēt