Uzvedība, kuras mērķis ir piesaistīt uzmanību
Viena no svarīgākajām lietām, lai palīdzētu bērnam vai pusaudzim tikt galā ar problēmuzvedību, ir izpratne par to, kas var novest pie negatīvas uzvedības, jo tas palīdz novērst vai samazināt problēmuzvedības rašanos.
Uzvedība, kuras mērķis ir piesaistīt uzmanību, sevī ietver dažādas darbības, kuras ne vienmēr ir izprotamas ikdienas steigā.
Vēlme pēc uzmanības ir dabiska, ikviens vēlas atzinību, tāpēc, meklējot iespēju saņemt atzinību vai uzslavu, cenšamies veikt doto uzdevumu vai pienākumu ar piepūli un pēc iespējas labāk. Tomēr, ja esi piepūlējies, bet nesaņem vēlamo uzmanību, tad atrod citus ceļus kā to saņemt. Ar laiku izstrādājas noteikta uzvedība, kas sniedz ātru reakciju, bieži šāda uzvedība var būt problemātiska vai sociāli nepieņemama, jo te var tikt pielietota destruktīva un pat bīstami uzvedība.
Kā atpazīt uzvedību, kuras mērķis ir uzmanības piesaistīšana? Apskatīsim dažus piemērus:
Skaļa runāšana, smiešanās
Bērna iepriekšējā pieredze ir tāda, ka runājot normālā vai pieklusinātā balsī, nav saņēmis vēlamo rezultātu. Pieaugušais nav reaģējis uz bērna lūgumu. Tad bērns ir izmēģinājis pacelt balsi un saņēmis vēlamo reakciju – pieaugušais ir pievērsies viņam. Bērns panācis savu mērķi – pieaugušais ir pievērsies tieši viņam! Turpmāk bērns arvien biežāk izmantos šo stratēģiju.
Dusmu izrādīšana sociāli nepieņemamā veidā
Bērna pieredze, ka, izrādot dusmas kliedzot, sitot vai citā destruktīvā veidā, pieaugušais pievēršas tieši viņam vai izpilda viņa prasības, vēlmes ātrāk, kā pielietojot citu uzvedību.
Raudāšana vai viltus raudāšana
Bērns atnācis pēc bērnudārza vai skolas mājās. Pieaugušais pievēršas vakariņu gatavošanai vai citiem mājas pienākumiem. Bērna pieredze ir tāda, ka, kļūstot niķīgs vai raudulīgs, saņem pieaugušā uzmanību un tiek, piemēram, samīļots vai ar viņu aprunājas, paspēlējas.
Izlikšanās, ka nespēj veikt noteiktas lietas.
No rīta bērns izrāda nespēju patstāvīgi apģērbties, nespēju atrast sev nepieciešamo lietu, lai gan tā ir “deguna priekšā”. Bērns prot uzvilkt apavus, tomēr izliekas, ka tas sagādā īpašas grūtības. Mērķis šādai uzvedībai ir vēlme, lai pieaugušais pievērstos tieši viņam un veltītu to īso laiku viņam, jo citādāk neizdodas gūt pieaugušā uzmanību.
Skriešana prom
Ejot pastaigā, bērns skrien prom no pieaugušā, kurš uztraucies sāk skriet pakaļ, saukti saukt, galu galā bērnam tas izvēršas par aizraujošu spēli.
Pašsavainošanās, tostarp galvas sišana, matu raušana vai krišana gar zemi
Vardarbība pret citiem, tostarp sišana, speršana, košana vai sišana
Pēdējie divi ir bīstami gan pašam bērnam, gan apkārtējiem un šīs uzvedības maiņai ir nepieciešama konsekventa un noteikta apmācība, konkrētu metožu izmantošana. Ja uzvedība ir bīstama pašam vai citiem, svarīgi bērnam nodrošināt apstākļus, kur ir droši. Ir ļoti svarīgi saglabāt konsekvenci attiecībā uz savām darbībām.
Uzvedība, kuras mērķis ir uzmanība, pusaudžiem vai pieaugušajiem, būs atšķirīga, to bieži izraisa zems pašvērtējums, greizsirdība vai vientulība.
Strīdi, kuru mērķis ir panākt reakciju no apkārtējiem
Pusaudzis pretojas izvirzītajiem noteikumiem,
Izdabāšana, lai iegūtu komplimentu, atzinību un apstiprinājumu
Pusaudzis pārlieku izpildīgs un izdabā pieaugušajam, lai saņemtu novērtējumu, pilnībā norobežojoties no tā, kas interesē un patīk pašam. Ļoti pārdzīvo par neveiksmēm. Sekas šadai uzvedībai var būt nopietnas.
Stāstu izskaistināšana un pārspīlēšana, lai izraisītu līdzjūtību vai uzslavu
Izlikšanās, ka nespēj veikt noteiktas lietas.
Ja bērna uzvedība, kuras mērķis ir uzmanības piesaistīšana, raisa problēmuzvedību, ar to var tikt galā, izmantojot dažas pārbaudītas proaktīvas un reaģējošas stratēģijas.
Ir vairākas metodes, kas var darboties, lai samazinātu un pārvaldītu uzvedību, kuras mērķis ir uzmanība, piemēram:
Ignorēt dažas problemātiskas uzvedības izpausmes.
To var būt grūti izdarīt, bet, ja jūs nepievēršat bērnam uzmanību, ignorējat, ir lielāka iespējamība, ka bērns pārtrauks savu problēmuzvedību (kliegšanu, raudāšanu, dauzīšanu). Atcerieties, pat rājiens vai negatīva uzmanība joprojām ir uzmanība.
Uzslavēt atbilstošu uzvedību.
Bieži bērni izvēlas problēmuzvedību, jo nesaņem uzmanību vai atzinību ikdienā, pat tad, ja ievēro izvirzītos noteikumus. Sociāli pieņemama uzvedība tiek uzskatīta par pašsaprotamu, kuru bieži pieaugušie nekādā veidā neapbalvo. Tomēr sniegt uzslavu par pozitīvu uzvedību ir vitāli svarīgi. Tādējādi bērns saņem vēlamo uzmanību un tādējādi samazināsies nevēlamās uzvedības izpausmes.
Piemēram, bērns palūdz pieklājīgā un mierīgā veidā palīdzību, kad iepriekš to lūdzis ar kliegšanu vai raudāšanu, tad nekavējoties uzslavējam un sniedzam palīdzību. Turpmāk ir lielāka iespējamība, ka bērns rīkosies tieši tāpat.
Apjukuma, novirzīšanas stratēģija.
Brīdī, kad bērns uzsāk problēmuzvedību vai zināms, ka noteiktā situācijā parasti parādās problēmuzvedība, tad ieteicams novirzīt bērna uzmanību uz kaut ko citu, tādējādi var novērst vai samazināt disfunkcionālu uzmanību.
Bērns vai pusaudzis, un pat pieaugušais tiecas saņemt uzmanību no sev tuvākajiem. Ieteicams ieplānot regulāru kvalitatīvu kopā būšanas laiku katru dienu. Ne vienmēr tam jābūt garam, pietiek ar īsu kvalitatīvu laiku, kad visa uzmanība ir pievērsta otram, kad nekas nenovērš no darbošanās ar bērnu.
Šī dienas rutīna var palīdzēt bērnam saprast, ka katru dienu noteiktā laikā vai noteiktā brīdī vecāks pievērsīs uzmanību, veltīs laiku, lai darītu to, kas bērnu interesē.
Kopīgs maltītes un sarunu laiks.
Gatavojiet kopīgi maltīti. Sarunājaties par svarīgām un arī nesvarīgām ikdienas lietām, par vēlmēm nākotnē, par lietām, kas rada prieku. Jautājiet atvērtos jautājumus, piemēram:
Ko Tu gribētu?
Kā Tu zinātu, ka tas ir tas, ko Tu gribi?
Kas mainītos, ja Tu iegūtu to, ko gribi?
Ko gribētu paveikt, ja zinātu, ka to noteikti paveiksi?
Kas ir tas, kas Tevi aizrauj tik ļoti, ka aizmirsti par laiku?
Kas ir tas, kas Tev padodas vislabāk?
Kas dod Tev enerģiju?
Kas atņem Tev enerģiju?
Ko Tu gribētu mainīt?
Ko Tu gribētu pajautāt man?
Kas Tevi biedē?
Rotaļu un pastaigu laiks.
Izvēlaties rotaļas vai galda spēles, kuras aizrauj un patīk visiem iesaistītajiem, īpaši bērniem. Atvēliet laiku tikai šai nodarbei, nolieciet malā jebkuras lietas, kas varētu traucēt vai novirzīt.
Dodaties pastaigā vai pārgājienā visi kopā. Vairāk par pārgājieniem ar bērniem lasiet iepriekš publicētā rakstā "Pārgājienā ar bērnu".
Grāmatas lasīšanas laiks.
Šis ir svarīgi īpaši jaunāka vecuma bērniem. Tas ir laiks kopā būšanai, iegrimstot citā pasaku valstībā!
Gulētlikšanas vai modināšanas laiks.
Vakara vai rīta rutīna katrai ģimenei ir sava, tomēr ir vērts piedomāt par īsu kopā būšanu pat steidzīgajā rīta stundā, vai tas ir modinot vai brokastojot!