Vai ir veiksmes formula?
Stīvena Koveja (Steve Covey) grāmata "The 7 Habits of Highly Effective People" (Efektīvu cilvēku 7 paradumi) ir viena no populārākajiem izdevumiem pasaulē, jo stāsta par to, kā būt efektīvam un sasniegt izvirzītos mērķus, pielietojot 7 ieradumus. Šos S. Covey principus apguvu jau Franklin Covey kursos, un esmu centusies ieviest savā reālajā darbībā, jo tie ir pietiekami vienkārši uztverami un saprotami, tomēr vēl mācos!
Ikviens vēlas būt produktīvs, bet kvantitāte nenozīmē kvalitāti. Būt produktīvam nozīmē saprast savas produktivitātes iespējas (Production Capability), citiem vārdiem savas darbības efektivitāti, savas jaudas apzināšana.
Ja vēlies sasniegt savu mērķi, nepieciešams noteikta stratēģija, plāns, kas palīdz nostiprināties un izveidot pamatlietas, kas virza uz mērķi. Nav nozīmes veikt ntos darbus, kurus īsti nepabeidz, vai neveic kvalitātīvi, jo sanāk, ka dari kaut ko tikai tāpēc, lai darītu, bet nesasniedz kādu mērķi vai efektivitāti.
Piemēram, pedagogs nāk uz darbu, lai novadītu savas stundas. Pie pedagoga nāk klase pēc klases, pedagogs vada stundu, sniedzot skolēniem informāciju par noteiktu tēmu, bet vai šis darbs ir kavlitatīvs un efektīvs, ja netiek ņemta vērā skolēnu tēmas izpratne un paguve, veids kā skolēni apgūst mācības. Šajā gadījumā Efektīva Produktivitāte būs tikai tad, ja pedagogs , izvirzot konkrētus sasniedzamos rezultātus, pielietos tās metodes, kas palīdz skolēniem apgūt mācību vielu, citādi ieguldītajam pedagoga darbam nav seguma. Tas, ka mēneša laikā pedagogs ir izņēmis 10 tēmas, nenozīmē, ka veikts kvalitatīvs darbs, ja vien skolēni nav sasnieguši noteiktu līmeni.
1. Esi proaktīvs (fokusējies un dari to, ko vari kontrolēt un ietekmēt)
Jāsaprot atšķirība starp Stimulu un Atbildes reakciju, tiem pa vidu ir Proaktivitāte. Jo tikai persona ir tā, kura izlemj par savu Atbildes reakciju.
Šeit kā piemēru var minēt Viktora Franko – neirologs, psihiatrs, filosofs un pārdzīvojis Holokaustu – skatījumu par cilvēku, ko viņš atklājis grāmatā par laiku, kad atradās koncentrācijas nometnē. Grāmata vēsta par to, kā, būdams koncentrācijas nometnē, viņš atrod nozīmi dzīvošanai, atrod nozīmi dzīvībai vietā, kur tai nav nozīmes. Cilvēks ir atbildīgas par savu dzīvi, cilvēku nosaka lēmumi nevis stāvoklis. Cilvēks var pakļaut jūtas vērtībām. Mūsdienās ir daudzas ikdienā pierastas lietas, kas manipulē ar cilvēku jūtām – masu mēdiji, sociālie tīkli utml., bet pazūd vērtības.
Viktors Franko koncentrācijas nometnē paliek bez tuviniekiem, viņam tiek atņemts viss, pat viņa identitāte. Tomēr, neskatoties uz šiem šausminošiem Stimuliem, Franko un viņa līdzgaitnieki koncentrācijas nometnē atrod nozīmi savām dzīvībām. Kur vērtība ir dzīvība, ja es esmu dzīvs, tad ar man ir viss kārtībā. Te neko nevar izdarīt ar apkārtējiem apstākļiem, tur Viktoram nav nekādas ietekmes, bet viņš var ietekmēt savas jūtas, nosakot, ka vērtība ir dzīvībai. Ja padotos jūtām, tad, pie velna visu, mani tuvinieki ir miruši, apstākļi ir traģiski, nav izejas. Tad sekotu padošanās apstākļiem un nāve.
Viegli ir padoties, tomēr, ja vērtības paceļ augstāk par jūtām, tā ir proaktīvas personas iezīme. Persona, kas nododas jūtām vairs nav proaktīva, jo viņa reakciju nosaka apkārtējā vide, apstākļi, jūtas.
Jūtas nav sliktas, tās ir dabīgas un nepieciešamas. Bet ja zini, kāds cilvēks, kāda persona vēlies būt, ja nosaki savas vērtības un tām seko, tad nepakļausies savām jūtām, emocijām, tā ir sava veida paškontrole.
Ja personai nav mērķa, kāpēc darīt noteikto lietu, tad viegli padoties jūtām, pamest iesākto, jo tas ir grūti. Bet, ja ir skaidrs mērķis, motivācija, soļi kā pārvarēt grūtības, tad gala rezultāts tiks sasniegts.
Runājot par proaktivitāti svarīgi apzināties, ka ir ietekmes sfēras – ko cilvēks var ietekmēt un ko nevar ietekmēt. Piemēram – līst lietus. To nevar ietekmēt. Bet var atvērt lietussargu un neizmirkt!
Kad sastopas ar kādu problēmu, tad pirms risinājuma meklēšanas uzdod jautājumus:
Vai tas ir manā ietekmes sfērā?
Vai tas mani satrauc?
Vai es varu to mainīt/ietekmēt?
Ja tas nav manas ietekmes sfērā, vai es varu paplašināt savu ietekmes sfēru?
2. Sāc ar rezultātu savā prātā (Sāc ar ar rezultātu savā prātā jeb nodefinē savu mērķi un izstrādā plānu, kā to realizēt)
Pirms sāc iet, zini kurp ej! Mērķis ir vidū, tam apkārt ir drošība (vai manis izvirzītais mērķis sniedz drošību? Vai tas nodrošinās ilgtermiņa panākumus?) vadība/kontrole (vai zini kurp ej?), gudrība (vai tev ir pietiekami zināšanu, lai sasniegtu savu mērķi? Kas man nepieciešams, lai sasniegtu savu mērķi? Ko dos man sasniegtais mērķis?), spēks (Vai man ir spējas uzsākt šo darbību? Vai sasniedzot šo mērķi, tas dos man iespējas un spējas sasniegt citus mērķus?)
3. Liec svarīgākās lietas pirmās ( Nosaki prioritātes savus mērķus tā vietā, lai reaģētu uz steidzamajām lietām)
Efektivitāte! Nepieciešams saprast, ko dari un kāpēc! Tas nozīmē noteikt prioritātes, laika menedžments, vai lietas ir Tava laika vērtas.
Te tiek lietota matrica, kas sadalīta 4 daļās.
I kvadrants ir svarīgi un steidzami – tie ir darbi, kuri ir jāizdara. Tās ir lietas, kas ir Tavā priekšā un prasa neatliekami tās paveikt!
II kvadrants ir svarīgi, bet nav steidzami, tātad tie ir tie darbi, kuriem ir noteikts dead line - iesniegšanas laiks. Uz esošo brīdi to paveikšana nav nepieciešama, līdz konkrētā datumā tas jāpabeidz! Šīs ir lietas, kuras bieži tiek noliktas malā, jo liekas, ka nav svarīgas. Tomēr vienā brīdī tās “ieiet” I kvadrantā un atkal jādzēš ugunsgrēks, kas prasīs vairāk enerģijas un spēka. Ieteicams šos darbus veikt palēnām visa perioda laikā, atvēlot noteiktas stundas darba paveikšanai!
III kvadrants ir steidzams, bet nav svarīgs.
IV kvadrants ir nesvarīgie un nesteidzamie darbi, tie ir darbi, kuri neprasa steidzamību un, ja tos paveiksi, nebūs nekādas starpības!
Covey piedāvā klasificēt savus mērķus un lietas, ko dari, piedomāt, vai tas ir steidzami un vai tas ir svarīgi! Piedomā, kurai lietai ir lielākā nozīme, kas padarīs darbu efektīvu!
Covey runā par četrām laika menedžmenta paaudzēm, kur:
1. ir zīmītes, kur uzrakstītas īsā formā svarīgākās lietas, kas jāpaveic.
2. kalnedāri, kur tiek ierakstīti nozīmīgākie pasākumi un darbi īsākā vai garākā laika posmā.
3. Dienas “grafiks”, kur tiek prioritēti darbi pēc to vērtības/nozīmīguma
4. Laika menedžments nenozīmē menedžēt laiku, bet menedžēt pašam sevi, kur svarīgi nodalīt ekspektācijas (gaidas) un realizēšanas iespējas. Šī 4tā laika menedžmenta paaudze kā svarīgu nosaka rezultātu, kas ir balnsā starp Produktivitāti un Spēju Produktivitātes (Production Capability). Tātad apzināt savas produktivitātes spējas, lai sasniegtu gaidāmo mērķi.
4. Domā Win-Win (sadarbība, veidojot savstarpēji uzticamas attiecības, lai paveiktu kopīgus darbus un mērķus)
Šeit Covey uzsver, ka egoisms nepalīdz sasniegt mērķi, ja strādā grupā.
5. Vispirms izproti/saproti un tad būsi izprasts/saprasts (svarīga aktīvā klausīšanās un izteikt viedokli ar cieņu)
Visi grib būt saprasti, bet bieži piemirst, ka pašiem ir jāsaprot vispirms! Viens otra saprašana ir attiecību sākums.
6. Sinerģija (darbības efektivitātes paaugstināšana jeb izstrādāt inovatīvus risinājumus, kas dod balansu starp atšķirībām un visu iesaistīto apmierinātību, citiem vārdiem rast risinājumus konfliktsituācijām)
Šis punkts ir līdzīgs iepriekš minētajam Win-Win!
7. Uzasini zāģi (paaugstini motivācijas, enerģijas un dzīves balansu. Atjauno sevi!)
Stāsts par mežstrādnieku, kurš jau 5h zāģē resnu koku, pārguris, bet turpina zāģēt. Viņam piedāvā nedaudz atpūsties un uzasināt zāģi, taču mežstrādnieks atrauc, ka nav laika.
Pārāk aizņemts, lai domātu, cik produktīvs esi , vai esi spējīgs produktīvi strādāt! Petiesībā darbs pie sevis ir svarīgāks par darāmo darbu, jo tikai tad, kad esi izglītots par lietu, ko dari, esi spēcīgs savā miesā un garā, tad vari būt patiesi produktīvs savā darbā!