Jolantas privātprakse - Aktuāli

Viedoklis

Fri, 28 Feb 2025 18:55:00 +0000

Skaties “Ģimenes skola”

Par izdegšanu un profilaksi raidījumā runā uzvedības analītiķe Jolanta ĀBoltiņa un psihologs Jeļena Korsaka - Pumpure, kuras izstrādājušas programmu Pirmatnējā!Jūtīgā!Runātīgā!Patiesā!

Sabiedrība - viens no iemesliem, kāpēc vecākiem, kuriem ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, ir tik ļoti grūti raidījumā runā Izaugsmes centra Kopīgi Kopā valdes locekles, speciālie pedagogi un uzvedības analītiķes Jolanta Āboltiņa un Anita Beinaroviča.

Jolanta Āboltiņa sadarbojas ar Mācību centru Atbalsts, nodrošinot prakses vietas jaunajiem lietišķās uzvedības programmas studentiem Izaugsmes centrā Kopīgi Kopā.

Ģimenes studija raidījums Kā sports var palīdzēt stiprināt ģimenes saites? piedalījās Jolanta Āboltiņa, daloties savā pieredzē par pārgājieniem kopā ar ģimeni.

Lasiet vairāk Izaugsmes centra Kopīgi Kopā mājas lapā

Wed, 20 Mar 2024 13:12:00 +0000

http://www.kopigikopa.com/

Tālākizglītības kursi pedagogiem

Wed, 08 Nov 2023 15:01:00 +0000

Oktobra mēnesī dalījos pieredzē ar Tīnūžu sākumskolas pedagogiem, vadot tālākizglītības kursus "Iekļaujošās izglītības izaicinājumi izglītības iestādē. Izprotot uzvedību"

Kursa dalībnieki izzināja uzvedības veidošanās principus un atbilstošu atbalsta pasākumu izvēle. Recepti nevēlamās uzvedības samazināšanai vai vēlamās uzvedības palielināšanai, veido pedagogi paši! Jo recepte ir unikāla katram bērnam, jaunietim vai pieaugušajam, bet izprotot receptes veidošanas principus, spēsim to individuāli piemērot.

Kopā ar Izaugsmes centra Kopīgi Kopā kolēģi vadījām tālākizglītības kursus Nacionālās Mākslu vidusskolas pedagogiem par tēmu "Iekļaujošās izglītības izaicinājumi izglītības iestādē" ar fokusu uz autiskā spektra traucējumu un uzvedības izpratni.

Saņēmām pozitīvas ATSAUKSMES par Izaugsmes centra Kopīgi Kopā organizētājiem tālākizglītības kursiem pedagogiem:

dalībnieki ieguva:

Plašu priekšstatu par AST

Lielāku izpratni par bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.

Plašāks skats tika gūts un viss neliekas vairs tik viennozīmīgi.

Zināšanas, vairāk padziļinātas informācijas par tēmu, par kuru bija tikai virspusējs priekšstats

Galvenais - sapratni, kā jūtas bērni, kam ir autisms un to,ka bieži varu viņiem palīdzēt. Un vēl daudz interesantu lietu, ko varu pielietot savā darbā.

Skaidrāku redzējumu ,kā jūtas bērns,kurš pasauli redz un sajūt atšķirīgi.

Dziļas pārdomas par to, ka skolotājs jau sen vairs nav tikai skolotājs...

Jaunu skatījumu uz ikdienas problēmām.

Nostiprinājuma zināšanas par iekļaujošo izglītību

Atbildes uz saviem jautājumiem, kuras bija patīkami dzirdēt, sapratu,ka visu daru pareizi!

par lektoru darbu:

Praktiskās dzīves iesaistīšana lekcijā.

Lektores enerģija, pozitīvisms, sapratne, cilvēcīgums. Reāli piemēri no dzīves.

Dažādi piemēri un apgalvojumi par iekļaujošo izglītību

Vieglais,saprotamais stāstījums!

Tam, ka lektores ir praktizējošas ir nozīmīgs faktors, uzklausot informāciju. Ļoti radošas,labestīgas u.t.t

Brīva pieeja un komunikācija ar auditoriju

Augstā profesionalitāte un uz 'neprofesionāļu' auditoriju vērstais pasniegšanas stils.

Artistiskums un dzīvas sarunas.

Noslēgumā izkristalizējās JAUTĀJUMI, kas palika NEATBILDĒTI. Apkoposim un mēģināsim sniegt atbildes, bet....ir jautājumi, kuriem atbildes ir krietni komplicētākas, kur pedagogam noteikti nepieciešams atbalsts ne tikai no kolēģiem, bet arī valstiskā līmenī.

Mūsu izstrādātā profesionālās kompetences pilnveides kursi

“Iekļaujošās izglītības izaicinājumi vispārizglītojošajā izglītības iestādē.”

Programma veidota, kā metodisks atbalsts pedagogiem, organizējot mācību procesu izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām. Programmas saturs ir vērts uz daudzpusīgu un padziļinātu izpratni par izziņas darbības traucējumu veidiem, uzvedības traucējumu un autisma izpratni.

Kursa dalībnieki uzzina un praktiski izmēģina paņēmienus, lai nodrošinātu atbilstošus atbalsta pasākumus un izprastu priekšnoteikumus izglītojamo ar speciālajām vajadzībāmintegrācijai vispārizglītojošajā izglītības iestādē.

Lekciju/semināra mērķis: Pilnveidot pedagogu profesionālo kompetenci darbā ar izglītojamajiem, kuriem ir mācīšanās traucējumi, uzvedības traucējumi un citi traucējumi, sniedzot teorētiski praktiskus ieteikumus pedagoģiskā procesa plānošanas un vadīšanas jomā, sniegt pieredzi individualizēta mācību procesa veidošanā un tehnoloģiju izmantošanā speciālo pedagoģisko vajadzību mazināšanai.

Sasniedzamie rezultāti: Apgūstot programmu, pedagogi gūs padziļinātu izpratni par izziņas darbības traucējumu būtību, uzvedības traucējumiem un citiem traucējumiem; izpratni par izglītojamā mācību vajadzību novērtēšanu; praktiskus paņēmienus un metodes mācību procesa organizācijas pilnveidošanā, kas palīdzēs kompensēt izglītojamo speciālās vajadzības mācību procesā; prasmes plānot un veidot atbalsta pasākumu plānu, ņemot vērā izglītojamā

Vairāk par tālākizglītības kursiem - sazinieties tepat, izmantojot kontaktu formu!

Vairāk lasi Izaugsmes centra Kopīgi Kopā mājas lapā

Thu, 10 Nov 2022 16:59:00 +0000

https://kopigikopa.mozellosite.com/blogs/

Esam apvienojušies trīs speciālisti zem viena jumta un sevi nodēvējām par Kopīgi Kopā.

Lai sasniegtu lielākus mērķus nepietiek iet kopā, jābūt kopīgam un vienotam skatījumam, kopīgam mērķim.

Mēs esam speciālisti, kuri uzskata, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešama savstarpēja speciālistu sadarbība, speciālista un bērna sadarbība, speciālista un vecāka sadarbība.

Ikšķiles Brīvā skolas vecāki iepazīstas ar ABA terapijas iespējām

Thu, 10 Nov 2022 16:54:00 +0000

Paldies Ikšķiles Brīvās skolas vadībai, jo īpaši skolas direktorei Lindai Vītiņai, par uzaicinājumu sarunai ar vecākiem par un ap iespējām sniegt atbalstu bērniem izglītības iestādē, par dažādiem mācību un uzvedības traucējumu veidiem un kā tos atpazīt, praktiski padomi mācībām un ikdienai, kā arī tika atbildēts uz jautājumiem.!

Esam pārrunājuši par sadarbības iespējām!

Ikšķiles Brīvās skolas #moto: “Laimīgi bērni mācās labāk!”

Kopīgi kopā sadarbojoties realizēsim moto dzīvē!

Kā iesaistīt bērnus kopīgās aktivitātēs!

Thu, 30 Jun 2022 14:25:00 +0000

Fotogrāfija tapusi īsi pirms Ģimenes studijas tiešraides Latvijas radio 1.

29. jūnijā piedalījos Ģimenes studijas sarunā par bērnu iesaisti sportiskās aktivitātēs un šo aktivitāšu pozitīva ietekme uz ģimenes saišu veidošanos.

Tik daudz tika pateikts, bet tomēr tikpat daudz palika neizteikts. Manī šī nepabeigtības sajūta prasās izteikties, tāpēc uzrakstīšu dažas savas pārdomas un varbūt kādam noderēs arī kāds no ieteikumiem!

Pirmkārt katrai ģimenei svarīgi pašiem izlemt cik aktīvi un cik sportiski tie vēlas būt, jo veidot ģimeniskas attiecības var arī aktīvi nesportojot, tomēr fiziskām aktivitātēm ir liela nozīme un plašs spektrs. Daļai pirmais, kas nāk prātā, kad runājam par sportiskām aktivitātēm, ir kopīgi treniņi un sviedri, fizisks nogurums….nekāda prieka.

Es teiktu, ka sākumā izvēlēties rāmu režīmu. Viena no pieejamākajām aktivitātēm ir vienkārši pastaiga, ikdienas pastaiga pilsētā, parkā, mežā, dabas takās, gar jūru u.c. varianti. Šai aktivitātei nav nepieciešams nekāds īpašs aprīkojums, ja vienīgi ērti apavi un laikapstākļiem piemērots apģērbs.

Pamazām pastaiga var pārvērsties par pārgājienu! Pirms vairākiem gadiem arī mūsu ģimenei iet kājām 3km līdz 5km bija liels attālums, tagad tā ir īsā pastaiga ar suni. Gadu gaitā kilometru skaits ir “uzaudzēts”. Par to kā plānot pārgjienu ar bērniem var lasīt iepriekš publicētā rakstā.

Tie, kuri seko maniem ierakstiem, noteikti atceras, ka esmu pieminējusi Japāņu shirin-yoku jeb meža peldes, kuras Japānas mediķi iesaka cilvēkiem, kuri cīnās ar stresu, trauksmi, asinsspiediena problēmām, koncentrēšanās traucējumiem. Japāna pat ir izveidoti speciāli shiri-yoku meži – parki. Tā aktīva pastaiga arī sportiska aktivitāte, jo pētījumi rāda, ka pat 15 minūtes aktīva gājiena ik dienas var mazināt stresa līmeni, uzlabot miega kvalitāti, stiprināt muskulatūru un kardiovaskulāro sistēmu, tas ir veids kā uzlabot garastāvokli un paaugstināt savu darba enerģiju.

Vadot lekcijas pedagogiem lielu uzsvaru lieku uz dinamiskajām pauzēm gan mācību stundu vai nodarbību laikā, jo tas palīdz uzlabot darbspējas gan bērniem un jauniešiem, gan pašiem pedagogiem. Dinamiskai pauze ir nozīmīga ikvienam! Esiet strādājuši stundu, divas? Piecelieties un izkustieties, izstaipieties, pusdienas pārtraukumā veltiet vismaz tās 10-15 minūtes pastaigai svaigā gaisā, ārpus telpām.

Ieviešot šo noteikumu savā rutīnā, iemāciet to arī saviem bērniem!

Bieži runā, ka pusaudži tik daudz laika pavada pie dažādiem gadžetiem un spēlē, atrodas sēdošā stāvoklī ilgas stundas.

Pētījumi rāda, ka ilgstoša sēdēšana ikdienā, mazkustīgs dzīvesveids, veicina dažādas veselības problēmas, jo cilvēka ķermenis ir radīts kustībai.

Kā motivēt pusaudzi darīt kaut ko, kas šķietami viņam nepatīk? Pavisam noteikti pusaudzī kaut kur guļ tas aktīvists, tikai ir jāiekustina, jāpamodina.

Nepiekrītu, kad saka, ka pusaudzim nav nekādu interešu! Intereses ir ikvienam! Vecāka uzdevums ir noskaidrot šīs intereses, nepiespiestā sarunas veidā bez pārmetumiem. Uzdodiet atvērtus jautājumus!

Esiet aktīvi klausītāji!

Piedāvājiet savam pusaudzim izmēģināt jaunas lietas!

Esiet atklāti!

Sāciet ar mazumiņu!

Piemēram:

Ja vēlaties doties pastaigā, piedāvājiet – noiet tikai 3km! Radiet nelielu sacensības garu – uzņemiet laiku, cik ātri to veicat! Nākamā reizē piedāvājiet pārspēt iepriekšējo laiku vai attālumu! Vai piedāvājiet pastaigai atvēlēt 20-30 minūtes, palielinot pamazām ilgumu.

Ja vēlaties doties pārgājienā, pajautājiet, kurp vēlētos doties. Ja atbilde ir NEZINU! Piedāvājiet divus vai trīs variantus izvēlei! Dodiet savam bērnam kādu kontroli! Iesaistiet maršruta un apskates objektu plānošanā. Izsakiet savas vēlmes un uzklausiet bērna vēlmes. Ieplānojiet “pauzes” – aktivitāti vai pusdienas (kafejnīca vai pašu ugunkurs). Iesaistiet bērnu mugursomas satura salikšanā, līdzi ņemamās pārtikas izvēlē. Atcerieties, ka pārgājiena mērķis nav noieto kilometru daudzums, bet pozitīvas emocijas un savstarpējo attiecību stiprināšana caur sadarbību un komunikāciju!

Ja vēlaties, lai pusaudzis veic kādas fiziskas aktivitātes starplaikos starp datorspēlēm, dodiet noteiktu laiku, lai uzliktu spēlē pauzi, un kopā, piemēram, izejat īsā pastaigā vai noskriet un uzskriet pa kāpnēm, uzspēlējat basketbolu vai “mīnusus” (tā ir samērā jautra un sacensības garu modinoša spēle, jāmet basketbola grozā bumba no noteiktas vietas, kad esi iemetis, tikai tad vari paiet soli uz priekšu).

Ja vēlaties, lai pusaudzis sāktu nodarboties ar kādu sporta veidu, piedāvājiet izmēģināt pēc izvēles kādu, ar norunu, ka varēs to nomainīt, ja nepatiks. Norunājat par apmeklēto treniņu skaitu, kad pusaudzim jāizlemj vai turpina vai meklē citu variantu. Piesaistiet treneri, izsakiet savas raizes vai vēlmes. Treneriem ir savi knifi kā ieinteresēt pusaudžus.

Dodieties kopā pašu vai organizētā veloizbraucienā, laivu braucienā, supot, krastingā (pārgājiens gar upes krastu, kas ietver sevī arī šķēršļu pārvarēšanu pašā upē), izmēģiniet bolderingu, pārgājienu ar meža slēpēm un daudzas citas aizraujošas lietas. Noteikti kāda no tām aizraus! Organizētos pasākumos pievienotā vērtība ir sastaptie cilvēki!

Rādiet savu piemēru!

Esiet atbalstoši!

Esiet radoši!

Kopīgas aktivitātes stiprina saites!

Kopīgas aktivitātes stiprina uzticēšanos!

Esiet aktīvi savu spēju un vēlmju robežās, lai kopīgas fiziskās aktivitātes rada skaistas atmiņas, emocijas un vēmi atkal doties kopīgā piedzīvojumā!

Attīstošas nodarbes sensorai integrācijai

Wed, 15 Jun 2022 11:27:00 +0000

Sensorā integrācija ir pamats normālai cilvēka funkcionēšanai, tā organizē ķermeņa un apkārtējās vides radītās sajūtas, lai kontrolētu savu ķermeni noteiktā vidē.

Lai bērns vispārīgi attīstītos, svarīga sensorā integrācija, t.i., maņu receptori tiek kairināti, tie saņem dažāda veida un intensitātes signālus, ko apstrādā un veido noteiktu atbildes reakciju un uzvedību.

Pētījumi rāda, ka bērniem, kuriem ir kāda veida attīstības traucējumi (dažos avotos norādīts, ka tas sastopams līdz pat 90% ), vērojami sensorās uztveres un sensorās integrācijas traucējumi. Bet bērniem ar neirotipisku attīstību sastopamas sensorās integrācijas novirzes līdz 13% bērnu.

Sensorie traucējumi izpaužas dažādos veidos, piemēram, bērns ēd vai neēd tikai noteikta veida pārtiku, izrāda nepatiku vai nemaz nepieskaras noteikta veida materiāliem vai reljefiem, jutīgi pret gaismu un skaņu, nevēlas šūpoties vai tieši otrādi – ilgstoši šūpojas utml. Sensorālās darbības traucējumi var izpausties kā destruktīva uzvedība ar pārmērīgām emocionālām reakcijām.

Tādējādi bērniem, kuri izvairās no noteiktām aktivitātēm, rodas grūtības un traucējumi dažādās jomās, piemēram, kustību aktivitātē un koordinācijā, sociālajās prasmēs un apmācībā, paškontrolē utml.

Lai tas būtu speciālists vai vecāks, ir labi apzināt, kāda veida sensorās informācijas apstrādes grūtības ir bērnam, tādējādi var izvēlēties konkrētas stratēģijas vai rotaļas, lai attīstītu un vingrinātu jaunas jušanas sajūtas, attīstītu balansēšanu, kopumā attīstītu centrālās nervu sistēmas maņu stimulatorus. Tādējādi mācot bērnam pieņemt jaunus stimulus vai nebaidīties no noteikta veida stimuliem, māca sociāli pieņemamā veidā reaģēt uz nevēlamiem stimuliem.

Izvēloties noteikta veida rotaļdarbības var veicināt sensorās integrācijas attīstību un mācīt ķermeni adekvāti reaģēt uz ienākošajiem maņu signāliem, un var būt kā interesants, jautrs kopā būšanas laiks, kas veicinās arī savstarpējo kontaktu.

Bērni ir atvērti jaunajām lietām, ja tas tiek pasniegts “mazās porcijās” un jautrā veidā. Jebkuru nodarbi un apmācību var pārvērst par rotaļu.

Dienas laikā var atrast brīdi vai brīžus, kad bērns ir labā noskaņojumā un vecākam ir iespēja veltīt bērnam laiku, nenovēršoties uz citām blakuslietām. Teiksim 10-15 min.

Jebkuras aktivitātes intensitāte un ilgums atkarīgs no bērna spējām un veselības stāvokļa, kādam gribēsies vēl un vēl, bet kādam pietiks ar vienu reizi pamēģināt un viss.

Ja redzat, ka bērns izrāda nepatiku pret kādu no nodarbēm, tad palēnām iesaistiet tādās aktivitātēs. Piemēram, norunājat, ka bērns izmēģinās tikai vienu reizi. Kad tas darīts, liekam visu nost un darām to, kas bērnam rada patīkamas emocijas. Pēc laika atkārtojat un atkal atgriežamies pie patīkamajām nodarbēm.

Pirmo, ko vēlos apskatīt ir propriocepcija. Tā ir ķermeņa spēja apzināties savu novietojumu telpā un koordinēt to. Pateicoties šai maņai, cilvēks spēj pārvietoties tumsā, satvert dažādus priekšmetus bez piedomāšanas. Galvenā propriocepcijas sistēmas funkcija ir nodrošināt noteiktu ķermeņa stāvokli vai konkrētu kustību, tāpēc tā ir ļoti būtiska motoro iemaņu attīstībai.

Ja propriocepcijas sistēmā ir kādi traucējumi, tad bērns meklē stimulācijas situācijas, lai izjustu savu ķermeni. Traucējumi var izpausties kā neveiklība (ieskrien stūrī vai priekšmetiem telpā, mantu izkrišana no rokām utml.), sēdēšana ar kājām zem sevis, nespēja nostāvēt, jo ir nepieciešamība apsēsties vai atstutēties pret sienu, tie ir bērni, kuri izmanto iespēju, ka citi viņam uzguļas virsū vai palien zem pufa un priecājas, ja kāds pufā iesēžas ar švunku utml. bērns nevar kontrolēt pildspalvas vai zīmuļa spiedienu, t.i., burtnīcā rakstot, taisa caurumus, lauž cietus kancelejas piederumus.

Propriocepcijas (ķermeņa stāvokļa un kustības telpā uztvere) uztveres veicinošas nodarbes:

Staigāšana uz rokām, kad tiek turēts aiz kājām.

Staigāšana tupus jeb zosu gājiens.

Virves vilkšanas sacensības.

Katrs stāv savā aplī. Saliek plauksts kopā un viens otru mēģina izstumt no apļa.

Apsēžas viens otram pretī un saliek kopā pēdas un “min velosipēda pedāļus”.

Mest vai stumt smagus priekšmetus.

Nest smagummaisiņus noteiktā veidā (piemēram: “krabis” nostāties četrrāpus ar seju uz augšu, uzlikt smagummaisiņu uz vēdera un iet četrrāpus uz sāniem. Vienkāršots veids ir “rupucis”, kad nostājas četrrāpus ar seju pret grīdu un smagummaisiņu liek uz muguras)

Vestibulārā aparāta veicinošas nodarbes:

Šūpoties drošās šūpolēs vai šūpuļtīklā, segā.

Vilkšana segā pa grīdu.

Šūpošana klēpī, savienojot to ar ritmisku pantiņu (savā praksē ievēroju, ka mazākajiem ļoti patīk “Jājam, jājam mēs ar zirgu”!)

Velties šurpu-turpu uz veltņa vai bumbas.

Staigāt pa slīpu dēli vai balansēt uz dēļa.

Līst cauri tunelim.

Rāpot un staigāt baseinā ar bumbiņām vai jūras viļņos.

Veidojiet taktilās takas - basām kājām staigāt smiltīs vai spilvenos, nelīdzenā virsmā.

Runa ir cilvēkam specifiska darbība, kas nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu starp cilvēkiem. Runas aparāts, kur notiek skaņu veidošana, sastāv no balsenes un rezonatoru sistēmas - mutes un deguna dobumiem, kā arī deguna blakusdobumiem. Balss skaņas rodas, vibrējot balss saitēm. Balss saišu vibrācija veido patskaņus, bet līdzskaņi rodas mutes un deguna dobumos. Skaņu veidošanā iesaistīto daudzo muskuļu saskaņotu darbību nodrošina ietekmes no vairākām galvas smadzeņu daļām: iegarenajām smadzenēm un vidussmadzenēm, smadzenītēm, taču galvenais runas motoriskais jeb runas kustību centrs atrodas galvas smadzeņu lielo pusložu garozā, turklāt t.s. dominējošā puslodē: labročiem - kreisajā, bet kreiļiem - labajā smadzeņu pusē.

Runas attīstību veicinošas rotaļas:

Sameklēt gotiņas attēlu un atdarināt gotiņas maušanu – mū.

Sameklēt sunīša attēlu un atdarināt sunīša riešanu – vau-vau.

Sameklēt mušas attēlu un atdarināt mušas sanēšanu – šš

Klakšķināt mēli vai turēt uz mēles gala iekarināt baranku.

Verkšķīties pie spoguļa!

Ožas uztveres veicinošas nodarbes:

Plastmasa pudelēs vai mazajos ēdiena konteineros ieliek vates plāksnītes piesūcinātas ar noteiktu eļļu vai aromvielu, piemēram, apelsīna, zemeņu, lavandas. Blakus noliek apelsīnu, zemeni un lavandas ziedu. Bērna uzdevums, paļaujoties uz smaržu salikt smaržu pārus.

Izvēlēties vislabāk bērnam pazīstamas smaržas, vēlāk pieliekot klāt nepazīstamas.

Paslēpt necaurredzamos konteinerīšos ēdamas un neēdamas lietas, kurām ir izteikta smarža – ziepes, maize, zemene, zobu pasta utml. – paļaujoties uz smaržas izjūtu, jānosaka, kas ir ēdams vai kas nav ēdams.

Dzirdes uztveres veicinošas nodarbes:

Atkārtot doto ritmu ar koka karotēm vai plastmasas tukšajām pudelēm.

Mācīties kopā dziesmiņas un tautas dziesmiņas.

Smalkās motorikas veicinošas nodares:

Rotaļas smiltīs vai pupiņās, rīsos ar karoti un bļodiņu vai lāpstiņu un spainīti.

Redzes uztveres veicinošas nodarbes:

Kontūru apvilkšana.

Šķirošana pēc krāsām, formas u.c. parametriem.

Ja pamanat savam bērnam kāda veida grūtības vai zināt, ka Jūsu bērnam ir noteikti traucējumi, vērsieties pēc palīdzības un paroma pie speciālistiem. Taču atcerieties, ka izejot no speciālista kabineta bērnam nepieciešams ģeneralizēt savas prasmes, citiem vārdiem, speciālista kabinetā iegūtās prasmes pielietot ikdienā, bet to bērnam var palīdzēt tikai ģimene.

Kreilis!

Wed, 01 Jun 2022 14:55:00 +0000

Mana maģistra darba vadītāja bija bioloģijas doktore un mg paed. Inta Kraukle, kura kopā ar savu vīru bija pētījusi kreilības cēloņus un izpausmes. Ļoti argumentēti un uz pētniecību balstītu informāciju saviem studentiem pasniedza Kraukles kundze.

Bērns kreilis ne tikai darbojas ar kreiso roku, viņš uzvedas nedaudz savādāk, jo viņa pasaules uztvere atšķiras no labročiem. Bērns kreilis parasti ir emocionālāks nekā labrocis, viņš ir vieglāk uzbudināms un daudz aktīvāks nekā citi bērni. Turklāt šāda mazuļa domāšana ir tēlaina un ļauj daudz jūtīgāk uztvert visu, kas notiek apkārt. Pēc zinātnieku domām, pamatojoties uz daudzu gadu pētījumu rezultātiem, nepārmācīti pieaugušie kreiļi ir daudz veiksmīgāki un talantīgāki nekā labroči.

Kādi ir kreilības cēloņi?

Atbilde slēpjas labās smadzeņu puslodes dominēšanā. (Labročiem dominē kreisā puslode.) Tādējādi, liekot kreilim rakstīt, ēst un zīmēt ar labo roku, ir mēģinājums izlabot labās puslodes dabisko darbību. Šādas pārmācības rezultātā var rasties psiholoģiski traucējumi, kas var palēnināt normālu bērna attīstību, izraisīt pat stostīšanos, nervu tikumus un mācīšanās kavēšanos.

Kad kļūst skaidrs, ka bērns ir kreilis?

Ļoti bieži mazi bērni sešu līdz septiņu mēnešu vecumā sāk ņemt rotaļlietas ar kreiso roku, taču tas neliecina par kreilību. Speciālistu viedoklis ir šāds: pirms bērna trīs gadu vecuma, nav drošas pārliecības, ka bērns ir kreilis.

Jāņem vērā, ka ir kreiļi un labroči, kā arī zināms procents cilvēku, kuri lieliski prot darboties ar abām rokām, viņus sauc par ambideksteriem.

Lai noteiktu, vai bērns ir labrocis vai kreilis, pietiek tikai novērot:

ar kuru roku viņš vairāk žestikulē;

ar kuru roku brauc ar auto vai ceļ torni;

Ar kuru roku pamāj ardievas;

ar kuru roku ielej ūdeni krūzē un dzer;

ar kuru roku tīra zobus utt

Laikā, kad liela daļa cilvēku veica dažādus lauku darbus vai amatniecības darbus, kur visi instrumenti bija piemēroti labročiem, īpaši izcēlās kreiļi, kuriem bija grūti nopļaut zāli govīm vai rūpnīcā sastellēt rīkus. Viena no galvenajām bažām bija arī iekļaušanās sabiedrībā. Viss, kas atšķiras no lielākā daudzuma vairāk vai mazāk tika uzskatīts ārpus normas.

Vēl nesenā pagātnē arī mūsu vecmāmiņas un vecāki tika pārveidoti no kreiļiem uz labročiem.

Mūsdienās pētījumi ir pierādījuši, ka būt kreilim ir labāk kā pārveidotam par labroci!

Padomijas karote, lai liktu bērnam kreilim izmantot labo roku!

Vai bērniem vasarā ir jāmācās?

Mon, 30 May 2022 07:49:00 +0000

Cilvēks kopš savas piedzimšanas mācās. Bet, vai mēs to mazo cilvēciņu sēdinam pie galda un nopietni iesaistam konkrētā mācību procesā? Noteikti nē!

Mēs ar mazo bērnu rotaļājamies, rādām un iepazīstinām ar jaunām lietām, ejam pastaigās, kur ļaujam aktīvi darboties.

Iepriekš jau tika publicēts raksts par sensomotorikas attīstības veicināšanu un tās saistību ar smadzeņu attīstību.

Ļaujiet bērniem pievarēt šķēršļus vai balansēt mežā pa nokritušu koku vai baļķi, lēkāt un pārlēkt, nošļūkt vai noripot no kalniņa, karāties zarā utml! Tas viss attīsta sensomotorās prasmes!

Āra aktivitātes un darbošanās svaigā gaisā ir būtiska, jo veicina bērna attīstību dažādās jomās - attīsta muskulatūru - caur skriešanu, rāpšanos, peldēšanu nodarbina lielo muskulatūru un veiklību, līdzsvaru un koordināciju.;caur rakšanos smiltīs, gliemežu vai akmentiņu vākšanu, ūdens liešanu un pārliešanu attīsta smalko motoriku.

Būdami bērni kopā lielākās vai mazākās grupiņās, attīsta sociālās prasmes. Rotaļāšanās kopā rosina bērnus dabiskā veidā sadarboties ar citiem.

Ejiet ar bērniem uz rotaļlaukumiem, ļaujiet un iedrošiniet uzsākt sarunas ar citiem bērniem!

Dodiet skaidrus padomus kā uzsākt sarunu - Sveiks! Kā Tevi sauc? Vai Tev patīk šūpoties/šļūkt no kalniņa? Vai Tev patīk pūst pienenes? Te ir vesels pieneņu lauks!

Tāpat bērni ikdienas pastaigās, dodoties uz veikalu vai koncertu, izstādi nostiprina savas teorētiskās zināšanas vai papildina jau esošās.

Veikalā ļaujiet pat mazākajiem iepirkties! Veidojiet kopā iepirkumu sarakstu un dodieties iepirkties pēc tā!

Ejat uz koncertiem vai kafejnīcu, tas māca arī ievērot noteiktas uzvedības normas, kuras ikdienā nav tik bieži pielietotas!

Ļaujot bērnam atrasties dažādās vidēs un pielietot, apgūt jaunas uzvedības stratēģijas, attīstās bērna pašpārliecinātība, pašpaļāvība, radošums, kas mazina trauksmi nestandarta situācijās.

Kāds sacīs, bet manam bērnam nepieciešams intensīvs atbalsts noteiktu prasmju attīstībā. Un atbilde būs - turpiniet arī vasarā apmeklēt speciālistus! Tomēr atrodiet līdzsvaru! Lai bērns netiktu pārslogots! Lai bērns izbauda vasaras siltumu, brīvību, kopā būšanas prieku ar sev tuvajiem!

Kā veicināt patstāvību savam bērnam?

Tue, 24 May 2022 09:40:00 +0000

Patstāvība ir spēja uzņemties atbildību par savu rīcību.

Patstāvību bērni un jaunieši iemācās caur noteiktām grūtībām un pat ierobežojumiem. Reizēm pieaugušie vēlas atbrīvot vai atvieglot savam bērnam šīs grūtības, tādējādi neapzinot izdara pretējo – mazina patstāvības veidošanos.

Ko mēs varam darīt ikdienā, lai veicinātu patstāvību?

Ļaujiet pagatavot vienkāršu ēdienu – omlete, ola iecepta maizē, olā izmērcēta maize, pankūkas.

Iepirkties pēc saraksta

Saliec pats savu skolas somu

Saliec pats apģērbu, ko vilksi nākamā dienā

Prasme rīkoties ar kabatas naudu (vai es gribu šo lietu vai es gribu vienkārši iepirkties)

Iemācīties jaunu spēli vai atcerēties veco-labo sen aizmirsto spēli (kartupelis, ģeogrāfijas spēle), tas paplašina brīvā laika pavadīšanas prasmes.

Izplānot ģimenes izklaides nedēļas nogalē (pastaiga vai pārgājiens – atrast informāciju, izveidot maršrutu, izveidot nepieciešamo lietu sarakstu )