Jolantas privātprakse - RADI-2026-29

RADI-2026-29 projekts Bērnu vecumā līdz 6 gadiem ar funkcionālajiem traucējumiem socializēšanās grupiņa – “Mācīsimies draudzēties!”

Thu, 15 Oct 2026 08:05:00 +0000

Projekta RADI-2026-29 projekts Bērnu vecumā līdz 6 gadiem ar funkcionālajiem traucējumiem socializēšanās grupiņa – “Mācīsimies draudzēties!” laikā izstrādātie materiāli.

Žesti

Ikdienā bieži nepamanām, ka izmantojam dabīgos žestus, kas atvieglo bērnam saprast situāciju un attīsta prasmi kontaktēties. Lai iemācītu bērnu saprast un izmantot dabīgos žestus, pieaugušajam tie jāizmanto regulāri un konsekventi konkrētās reizēs. Vērojot pieaugušo, bērns centīsies atdarināt, reizēm gan jāpalīdz bērnam veikt atbilstošas kustības ar rokām.

Svarīgākais un vienkāršākais ir norādošais žests, kurš bērnam parādās pirmajos 8–10 mēnešos.

Komunikācijas dēļi.

Komunikācijas dēlis ir palīglīdzeklis, kas palīdz cilvēkam sazināties ar citiem, izmantojot attēlus, simbolus, vārdus vai burtus, nevis runu. Cilvēks norāda uz attiecīgo attēlu vai simbolu, lai izteiktu savu vēlmi, vajadzību vai sajūtu. Komunikācijas dēļi var būt gan drukāti, gan digitāli.

To izmanto cilvēki, kuriem ir grūtības runāt vai saprotami izteikt savas vajadzības, piemēram:

bērni, kuri vēl tikai apgūst runu;
cilvēki ar autiskā spektra traucējumiem;
cilvēki ar runas vai valodas attīstības grūtībām;
cilvēki, kuri slimības vai citu veselības apstākļu dēļ nevar runāt.

Tagad un pēc tam

“Tagad un pēc tam” princips ir vizuāls atbalsta paņēmiens, ko izmanto darbā ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST). Tas palīdz bērnam saprast, kas jādara vispirms un kas notiks pēc tam.

Palīdz saprast secību — kas jādara tagad un kas sekos pēc tam.

Mazina neziņu un satraukumu — bērns var redzēt, ko sagaidīt.

Atbalsta pāreju starp aktivitātēm — piemēram, no rotaļām uz ģērbšanos.

Veicina sadarbību un patstāvību — bērnam ir vieglāk saprast norādījumus.

Atbalsta komunikāciju — bērns var norādīt uz attēlu, lai saprastu vai paustu savu izvēli.

Svarīgi atcerēties

Izmanto bērnam saprotamus attēlus, fotogrāfijas vai simbolus.
Sāc ar īsām, bērnam pazīstamām darbībām.
Runā īsi un konkrēti, vienlaikus parādot attēlus.
Ja iespējams, ievēro solīto secību, lai bērns varētu uzticēties vizuālajam atbalstam.
Šo principu izmanto kā atbalstu, nevis sodu vai piespiešanas līdzekli. Ja bērns ir satraukts vai pārslogots, vispirms palīdz viņam nomierināties.

Galvenā doma: bērnam ir vieglāk iesaistīties darbībā, ja viņš redz ne tikai to, kas jādara tagad, bet arī to, kas sekos pēc tam.

Vizuāls komunikācijas atbalsta materiāls emociju atpazīšanai un pašregulācijas stratēģiju izvēlei.

Šāda veida materiāls var būt AAK komunikācijas dēlis vai vizuāls atbalsta materiāls, atkarībā no tā, kā tas tiek izmantots.

Ja bērns var norādīt uz simbolu, lai izteiktu savu izvēli, vajadzību vai lūgumu, tas pilda komunikācijas funkciju.
Ja attēls tiek izmantots tikai kā atgādinājums, ko darīt dusmu brīdī, tas drīzāk ir vizuāls pašregulācijas atbalsts.
Ja pieaugušais rāda simbolus un pats tos izmanto saziņā ar bērnu, tā ir arī AAK modelēšana.

Vizuāls materiāls noteiktu darību apguvei jeb vizuālā darba sistēma ar atbilstības principu

No AAK (augmentatīvās un alternatīvās komunikācijas) viedokļa tas ir vizuāls atbalsta materiāls, kas palīdz saprast darbības secību un uzdevuma izpildi, taču pats par sevi ne vienmēr ir AAK līdzeklis.

Ja bērns izmanto attēlus vai simbolus, lai saprastu norādījumus, tā ir vizuāla atbalsta izmantošana. Ja bērns papildus var ar attēlu palīdzību izteikt vajadzību, lūgt palīdzību vai norādīt, ka uzdevums ir pabeigts, materiāls var pildīt arī komunikācijas funkciju.

Piemēram: bērns var norādīt uz simbolu “palīdzība”, ja nevar novietot galda piederumu, vai uz “gatavs”, kad galda klāšana pabeigta.

Tātad šī materiāla galvenais mērķis ir padarīt darbību saprotamāku, paredzamāku un bērnam patstāvīgi izpildāmu.

Bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem un viņu ģimenēm nepieciešams intensīvāks atbalsts prasmju apguvē, komunikācijas un socializēšanās prasmju attīstīšana, jo tas ir ilgstošs process, kas prasa regularitāti, pēctecību un individuāli pielāgotu pieeju. Desmit nodarbības ir nozīmīgs sākums, taču tās nevar aizstāt regulāru un ilgtermiņā pieejamu atbalstu. Arī ģimenēm ir nepieciešamas iespējas saņemt profesionālu palīdzību un praktisku atbalstu ikdienā. Tāpēc biedrībai Domu Kluči būtiski rast iespējas šādu iniciatīvu turpināt, lai bērniem un viņu ģimenēm būtu pieejams nepieciešamais atbalsts ne tikai atsevišķu projektu laikā, bet arī ilgtermiņā.

Biedrība Domu Kluči ir atvērti sadarbībai un atbalstam!

Kopā mācāmies saprast, sazināties un būt līdzās – īstenots socializēšanās grupu RADI-2026-29 projekts Bērnu vecumā līdz 6 gadiem ar funkcionālajiem traucējumiem socializēšanās grupiņa – “Mācīsimies draudzēties!”

Thu, 15 Oct 2026 08:00:00 +0000

Lai veicinātu bērnu ar autiskā spektra traucējumiem komunikācijas, socializēšanās un savstarpējās mijiedarbības prasmes, īstenots projekts, kura ietvaros notika desmit socializēšanās grupu nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem, kuri ir neverbāli vai kuriem nepieciešams papildu atbalsts komunikācijas prasmju attīstībā.

Projekta galvenais mērķis bija radīt drošu, strukturētu un bērnu individuālajām vajadzībām pielāgotu vidi, kurā bērni uzvedības analītiķu vadībā varētu attīstīt saskarsmes prasmes, mācīties sadarboties ar pieaugušajiem un vienaudžiem, kā arī pakāpeniski iesaistīties kopīgās aktivitātēs. Visas desmit plānotās divu stundu nodarbības tika veiksmīgi īstenotas.

Viens no būtiskākajiem projekta ieguvumiem ir praktiski materiāli, kas izstrādāti, lai atbalstītu bērnu komunikācijas attīstību ikdienā. Projekta komanda izveidoja socializēšanās grupu programmu, kā arī katra bērna vajadzībām pielāgotus vizuālos un sensoros materiālus. Tie tika apkopoti un nodoti bērnu vecākiem izmantošanai mājās un pirmsskolas izglītības iestādēs.

Īpaša uzmanība tika pievērsta arī vecāku izglītošanai. Projekta komanda bez atlīdzības nodrošināja vecāku apmācību par alternatīvās un papildinošās komunikācijas materiālu izmantošanu ikdienas situācijās. Šīs pamatzināšanas palīdzēs vecākiem labāk izprast bērna vajadzības, sniegt viņam iespēju paust savas vēlmes un veicināt komunikāciju dažādās vidēs.

Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem komunikācija ne vienmēr notiek ar vārdu palīdzību. Vizuālie atbalsta materiāli un individuāli pielāgotas pieejas var palīdzēt bērnam labāk saprast apkārt notiekošo un izteikt savas vajadzības. Savukārt pieaugušajiem tie sniedz iespēju veidot bērnam saprotamāku un paredzamāku ikdienu.

Socializēšanās grupu nodarbību norisē iesaistījās četri brīvprātīgie: divi skolēni 13 un 17 gadu vecumā, audiologopēdijas studiju programmas students un speciālās pedagoģijas studente. Brīvprātīgajiem bija iespēja praktiski iepazīt darbu ar bērniem ar individuālām attīstības vajadzībām, savukārt projekta komandai – stiprināt sadarbību un veidot vidi, kurā bērni saņem sev nepieciešamo uzmanību un atbalstu.

Projekta laikā gūtā pieredze un sasniegtie rezultāti tika prezentēti darbnīcā konferencē “Kopīgi meklējam. Kopā atrodam. 2026”. Projekta rezultātus paredzēts prezentēt arī Kokneses pamatskolas – attīstības centra pedagogiem 19. oktobrī, lai dalītos ar izstrādātajiem materiāliem, praktiskajām pieejām un pieredzi bērnu komunikācijas un socializēšanās prasmju veicināšanā. Pieredzes apmaiņa ir būtiska, lai veiksmīgi risinājumi sasniegtu arī citus speciālistus un ģimenes, kurām nepieciešams atbalsts bērna attīstībā.

Projekts apliecināja, ka mērķtiecīgs atbalsts, individuāla pieeja un sadarbība ar ģimeni ir nozīmīgi priekšnosacījumi bērnu attīstības veicināšanā. Projekta ieguvumi neaprobežojas tikai ar nodarbību laiku – izstrādātie materiāli un vecāku apmācība ļauj turpināt iesākto darbu arī ikdienā.

Vienlaikus jāatzīst, ka bērniem un viņu ģimenēm nepieciešams intensīvāks atbalsts prasmju apguvē, komunikācijas un socializēšanās prasmju attīstīšana, jo tas ir ilgstošs process, kas prasa regularitāti, pēctecību un individuāli pielāgotu pieeju. Desmit nodarbības ir nozīmīgs sākums, taču tās nevar aizstāt regulāru un ilgtermiņā pieejamu atbalstu. Arī ģimenēm ir nepieciešamas iespējas saņemt profesionālu palīdzību un praktisku atbalstu ikdienā. Tāpēc biedrībai Domu Kluči būtiski rast iespējas šādu iniciatīvu turpināt, lai bērniem un viņu ģimenēm būtu pieejams nepieciešamais atbalsts ne tikai atsevišķu projektu laikā, bet arī ilgtermiņā.

AAK komunikācijas dēlis un pētījumi par zemo tehnoloģiju AAK efektivitāti.

Fri, 31 Jul 2026 04:56:00 +0000

Bieži tiek uzskatīts, ka efektīvākie ir digitālie saziņas rīki – planšetes un īpašas lietotnes. Taču zinātniskie pētījumi rāda ko citu.

Sistemātiskie pārskati liecina, ka nav pārliecinošu pierādījumu, ka augsto tehnoloģiju AAK (planšetes, komunikācijas lietotnes u. c.) būtu efektīvāka par zemo tehnoloģiju AAK, piemēram, komunikācijas dēļiem vai simbolu kartītēm.

Kas ir zemo tehnoloģiju AAK?
Tā ir augmentatīvā un alternatīvā komunikācija, kurā izmanto attēlus, simbolus, vārdus vai burtus, lai cilvēks varētu izteikt savas vajadzības, vēlmes un domas. Pie šiem līdzekļiem pieder komunikācijas dēļi, simbolu kartītes un pārnēsājami komunikācijas komplekti.

2024. gada sistemātiskajā pārskatā par AAK izmantošanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem secināts, ka vislabākos rezultātus nodrošina nevis pats komunikācijas līdzeklis, bet gan tas, kā tas tiek izmantots. Efektīvas ir tādas metodes kā modelēšana, priekšā teikšana, laika aizture, pastiprināšana, dabiskās vides intervence, vienaudžu iesaiste, vecāku iesaiste un citas uz pierādījumiem balstītas pieejas.

Tieši tādēļ biedrības "Domu Kluči" īstenotajā Ogres novada pašvaldības finansētajā projektā "Bērnu vecumā līdz 6 gadiem ar funkcionālajiem traucējumiem socializēšanās grupiņa – "Mācīsimies draudzēties!"" (RADI-2026-29)ikdienā izmantojam zemo tehnoloģiju AAK:
✅ komunikācijas dēli;
✅ pārnēsājamu komunikācijas komplektu – simbolu kartītes uz gredzena un lentes, ko speciālists var paņemt līdzi jebkurā situācijā.

🔎 Pētījumi rāda, ka veiksmīgai AAK lietošanai svarīgi ievērot vairākus principus:
• komunikācijas materiāliem jābūt pieejamiem tieši tad, kad bērnam tie nepieciešami;
• simbolu izvietojumam jābūt konsekventam un pārskatāmam;
• simboliem jābūt viegli atrodamiem;
• nevajadzētu vienlaikus piedāvāt pārāk daudz simbolu;
• vienkārši un viegli pieejami komunikācijas līdzekļi bieži ir visefektīvākie;
• speciālistam regulāri jāmodelē simbolu izmantošana;
• bērnam jābūt iespējai izmantot simbolus spontāni dažādās ikdienas situācijās;
• tieša norādīšana uz simbolu parasti ir efektīvāka nekā sarežģītākas izvēles metodes.

Svarīgākais secinājums – AAK nav tikai komunikācijas dēlis vai kartītes. Tā ir vide, kurā pieaugušie mērķtiecīgi atbalsta bērna komunikāciju visas dienas garumā. Kad simboli ir pieejami, pieaugušie tos modelē un bērnam ir iespēja tos izmantot ikdienā, tiek radīti priekšnoteikumi veiksmīgai komunikācijas prasmju attīstībai.

A scoping review of communication outcomes measures in augmentative and alternative communication, 2023

Effectiveness, experience, and usability of low-technology augmentative and alternative communication in intensive care: A mixed-methods systematic review , 2025

Bērnu vecumā līdz 6 gadiem ar funkcionālajiem traucējumiem socializēšanās grupiņa – “Mācīsimies draudzēties!”

Fri, 29 May 2026 17:20:00 +0000

Aizvadīta projekta “Mācīsimies draudzēties!” socializēšanās grupiņas pirmā tikšanās

Ogres novada pašvaldība izsludinātajā projektu konkursā “R.A.D.I. – Ogres novadam”, kura ietvaros nevalstiskās organizācijas varēja pretendēt uz pašvaldības finansējumu savu ideju realizācijai., biedrības “Domu Kluči” projekts “Bērnu vecumā līdz 6 gadiem ar funkcionālajiem traucējumiem socializēšanās grupiņa - “Mācīsimies draudzēties!”” (Nr. RADI-2026-29) ir apstiprināts.

Biedrība “Domu Kluči” cieši sadarbojas ar sociālo uzņēmumu “Kopīgi Kopā”, atbalstot “Draudzēšanās grupiņu” organizēšanu pirmskolas vecuma bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kur biedrības biedre un valdes locekle Vija Vanaga sniedz atbalstu apmācot un praktiski atbalstot grupiņas vadītājus par vizuālo atbalstu un alternatīvajiem komunikācijas veidiem. Šajās grupās piedalās bērni, kuriem jau ir pietiekamas patstāvības prasmes un attīstīta valoda, kas ļauj aktīvi iesaistīties kopīgās aktivitātēs un mijiedarbībā ar citiem bērniem.

Tomēr šobrīd trūkst līdzīgu grupu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kuri ir neverbāli vai ar zemāku prasmju attīstības līmeni. Šiem bērniem iespējas piedalīties strukturētās sociālajās aktivitātēs ir ļoti ierobežotas, jo šādu grupu organizēšana prasa zinošāku un kvalificētāku personālu, kā arī lielāku pieaugušo atbalstu. Parasti nepieciešams nodrošināt vismaz vienu pieaugušo uz diviem bērniem, tādējādi sešu bērnu grupai nepieciešami divi speciālisti un viens vai divi asistenti vai apmācīti brīvprātīgie.

Projekta mērķis ir organizēt divu stundu 10 socializēšanās grupiņu tikšanās pirmskolas vecuma bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem (autiskā spektra traucējumiem), lai uzvedības analītiķu vadībā attīstītu un stiprinātu bērnu socializēšanās, komunikācijas un savstarpējās mijiedarbības prasmes ar pieaugušajiem un vienaudžiem, nodrošinot strukturētu, atbalstošu un bērnu vajadzībām pielāgotu vidi.

Socializēšanās grupas mērķauditorija ir pirmskolas vecuma bērni 2-5 gadi ar funkcionālajiem traucējumiem, neverbāli.

Šādu socializēšanās grupiņu organizēšana ir novitāte, jo tās ir īpaši pielāgotas pirmskolas vecuma bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, tostarp bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kuri ir neverbāli vai ar zemāku prasmju attīstības līmeni. Līdz šim lielākā daļa pieejamo socializēšanās aktivitāšu ir paredzētas bērniem ar labāk attīstītām komunikācijas un patstāvības prasmēm, tādēļ bērniem ar lielākām atbalsta vajadzībām šādas iespējas ir ļoti ierobežotas.

Projekta ietvaros socializēšanās grupas tiks organizētas uzvedības analītiķu vadībā, nodrošinot strukturētu vidi, individuāli pielāgotas aktivitātes un pietiekamu pieaugušo atbalstu katram bērnam. Tas ļaus bērniem drošā un saprotamā vidē apgūt sociālās un komunikācijas prasmes, izmantojot vizuālo atbalstu, strukturētus uzdevumus un mērķtiecīgas mijiedarbības situācijas.

Novitāte balstās mazajā grupu formātā un palielinātajā speciālistu un asistentu iesaistē, kas ļauj nodrošināt individuālāku un mērķtiecīgāku pieeju katram bērnam. Vienlaikus projektā tiks izmantoti īpaši izstrādāti vizuālie un sensorie materiāli, kas palīdz bērniem labāk izprast aktivitāšu struktūru un veicina bērnu aktīvu iesaisti. Šie materiāli tiks apkopoti un izveidota katram dalībniekam individuālā komunikācijas grāmatiņa, kas vēlāk kalpos kā pamats alternatīvās komunikācijas prasmju attīstībai. Kā papildus aktivitāte tiks nodrošināta vecāku apmācība kā pielietot alternatīvās komunikācijas materiālus, lai atbalstītu savu bērnu ikdienas situācijās mājās un citās vidēs, tādējādi nodrošinot prasmju pārnesi ārpus nodarbībām un veicinot konsekventu bērna komunikācijas attīstību. Tas stiprinās arī vecāku kompetenci un pārliecību par to, kā efektīvi atbalstīt bērna vajadzības ilgtermiņā.

Tādējādi projekts piedāvā līdz šim maz pieejamu, mērķtiecīgi strukturētu socializēšanās iespēju bērniem ar lielākām atbalsta vajadzībām, vienlaikus sniedzot būtisku un praktisku atbalstu arī viņu ģimenēm.

Laika periodā no jūnija līdz augustam tiks organizētas divu stundu garas 10 draudzēšanās grupiņas ar mērķi stiprināt socializēšanās un komunikācijas prasmes, nodarbības mazās grupās (līdz 6 bērniem grupā), kuras vadīs uzvedības analītiķi apmācībā kvalificēta uzvedības analītiķa uzraudzībā, kā atbalsta personāls tiks piesaistīti jaunie speciālisti vai brīvprātīgie, kuri pirms tam tiks instruēti.

Tiks nodrošinātas 3 izglītojošas tikšanās grupiņas bērnu vecākiem, lai sniegtu zināšanas par bērnu komunikācijas un sociālo prasmju attīstības veicināšanu, kā arī praktiskas iemaņas alternatīvās komunikācijas materiālu izmantošanā ikdienā, tādējādi stiprinot vecāku spēju mērķtiecīgi atbalstīt bērnu ārpus nodarbībām.

Tiks izstrādāti individuāli materiāli – komunikācijas grāmatiņa katram bērnam alternatīvās komunikācijas atbalstam. Tāpat arī vizuālie atbalsta materiāli, lai nodrošinātu grupiņas dalībniekiem viegli izprotamu nodarbību struktūru.

Noslēgumā sagaidāmie rezultāti fokusējas uz bērnu pamata sociālo un komunikācijas prasmju apgūšanu un spēju tās pielietot strukturētā vidē, kā arī vecāki iegūs zināšanas un prasmes bērna atbalstam komunikācijas jomā.

Projekta laikā izstrādātie materiāli – individuālās komunikācijas grāmatiņas, vizuālie materiāli, paliks bērnu un viņu ģimeņu rīcībā arī pēc socializēšanās grupiņu noslēguma.

Būtiska nozīme būs vecāku apmācībai, kas stiprinās vecāku zināšanas un praktiskās iemaņas, apgūtās prasmes ļaus vecākiem patstāvīgi turpināt izmantot alternatīvās komunikācijas metodes mājas vidē, nodrošinot prasmju uzturēšanu un attīstību ilgtermiņā.

Projektā izveidotais metodiskais materiālu kopums un iegūtā speciālistu pieredze ļaus biedrībai turpināt līdzīgu nodarbību īstenošanu arī nākotnē, piesaistot papildu finansējumu vai integrējot aktivitātes pastāvīgā pakalpojumu piedāvājumā.