AAK komunikācijas dēlis un pētījumi par zemo tehnoloģiju AAK efektivitāti.

Fri, 31 Jul 2026 04:56:00 +0000

Bieži tiek uzskatīts, ka efektīvākie ir digitālie saziņas rīki – planšetes un īpašas lietotnes. Taču zinātniskie pētījumi rāda ko citu.

Sistemātiskie pārskati liecina, ka nav pārliecinošu pierādījumu, ka augsto tehnoloģiju AAK (planšetes, komunikācijas lietotnes u. c.) būtu efektīvāka par zemo tehnoloģiju AAK, piemēram, komunikācijas dēļiem vai simbolu kartītēm.

Kas ir zemo tehnoloģiju AAK?
Tā ir augmentatīvā un alternatīvā komunikācija, kurā izmanto attēlus, simbolus, vārdus vai burtus, lai cilvēks varētu izteikt savas vajadzības, vēlmes un domas. Pie šiem līdzekļiem pieder komunikācijas dēļi, simbolu kartītes un pārnēsājami komunikācijas komplekti.

2024. gada sistemātiskajā pārskatā par AAK izmantošanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem secināts, ka vislabākos rezultātus nodrošina nevis pats komunikācijas līdzeklis, bet gan tas, kā tas tiek izmantots. Efektīvas ir tādas metodes kā modelēšana, priekšā teikšana, laika aizture, pastiprināšana, dabiskās vides intervence, vienaudžu iesaiste, vecāku iesaiste un citas uz pierādījumiem balstītas pieejas.

Tieši tādēļ biedrības "Domu Kluči" īstenotajā Ogres novada pašvaldības finansētajā projektā "Bērnu vecumā līdz 6 gadiem ar funkcionālajiem traucējumiem socializēšanās grupiņa – "Mācīsimies draudzēties!"" (RADI-2026-29)ikdienā izmantojam zemo tehnoloģiju AAK:
✅ komunikācijas dēli;
✅ pārnēsājamu komunikācijas komplektu – simbolu kartītes uz gredzena un lentes, ko speciālists var paņemt līdzi jebkurā situācijā.

🔎 Pētījumi rāda, ka veiksmīgai AAK lietošanai svarīgi ievērot vairākus principus:
• komunikācijas materiāliem jābūt pieejamiem tieši tad, kad bērnam tie nepieciešami;
• simbolu izvietojumam jābūt konsekventam un pārskatāmam;
• simboliem jābūt viegli atrodamiem;
• nevajadzētu vienlaikus piedāvāt pārāk daudz simbolu;
• vienkārši un viegli pieejami komunikācijas līdzekļi bieži ir visefektīvākie;
• speciālistam regulāri jāmodelē simbolu izmantošana;
• bērnam jābūt iespējai izmantot simbolus spontāni dažādās ikdienas situācijās;
• tieša norādīšana uz simbolu parasti ir efektīvāka nekā sarežģītākas izvēles metodes.

Svarīgākais secinājums – AAK nav tikai komunikācijas dēlis vai kartītes. Tā ir vide, kurā pieaugušie mērķtiecīgi atbalsta bērna komunikāciju visas dienas garumā. Kad simboli ir pieejami, pieaugušie tos modelē un bērnam ir iespēja tos izmantot ikdienā, tiek radīti priekšnoteikumi veiksmīgai komunikācijas prasmju attīstībai.

A scoping review of communication outcomes measures in augmentative and alternative communication, 2023

Effectiveness, experience, and usability of low-technology augmentative and alternative communication in intensive care: A mixed-methods systematic review , 2025

Bērnu vecumā līdz 6 gadiem ar funkcionālajiem traucējumiem socializēšanās grupiņa – “Mācīsimies draudzēties!”

Fri, 29 May 2026 17:20:00 +0000

Aizvadīta projekta “Mācīsimies draudzēties!” socializēšanās grupiņas pirmā tikšanās

Ogres novada pašvaldība izsludinātajā projektu konkursā “R.A.D.I. – Ogres novadam”, kura ietvaros nevalstiskās organizācijas varēja pretendēt uz pašvaldības finansējumu savu ideju realizācijai., biedrības “Domu Kluči” projekts “Bērnu vecumā līdz 6 gadiem ar funkcionālajiem traucējumiem socializēšanās grupiņa - “Mācīsimies draudzēties!”” (Nr. RADI-2026-29) ir apstiprināts.

Biedrība “Domu Kluči” cieši sadarbojas ar sociālo uzņēmumu “Kopīgi Kopā”, atbalstot “Draudzēšanās grupiņu” organizēšanu pirmskolas vecuma bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kur biedrības biedre un valdes locekle Vija Vanaga sniedz atbalstu apmācot un praktiski atbalstot grupiņas vadītājus par vizuālo atbalstu un alternatīvajiem komunikācijas veidiem. Šajās grupās piedalās bērni, kuriem jau ir pietiekamas patstāvības prasmes un attīstīta valoda, kas ļauj aktīvi iesaistīties kopīgās aktivitātēs un mijiedarbībā ar citiem bērniem.

Tomēr šobrīd trūkst līdzīgu grupu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kuri ir neverbāli vai ar zemāku prasmju attīstības līmeni. Šiem bērniem iespējas piedalīties strukturētās sociālajās aktivitātēs ir ļoti ierobežotas, jo šādu grupu organizēšana prasa zinošāku un kvalificētāku personālu, kā arī lielāku pieaugušo atbalstu. Parasti nepieciešams nodrošināt vismaz vienu pieaugušo uz diviem bērniem, tādējādi sešu bērnu grupai nepieciešami divi speciālisti un viens vai divi asistenti vai apmācīti brīvprātīgie.

Projekta mērķis ir organizēt divu stundu 10 socializēšanās grupiņu tikšanās pirmskolas vecuma bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem (autiskā spektra traucējumiem), lai uzvedības analītiķu vadībā attīstītu un stiprinātu bērnu socializēšanās, komunikācijas un savstarpējās mijiedarbības prasmes ar pieaugušajiem un vienaudžiem, nodrošinot strukturētu, atbalstošu un bērnu vajadzībām pielāgotu vidi.

Socializēšanās grupas mērķauditorija ir pirmskolas vecuma bērni 2-5 gadi ar funkcionālajiem traucējumiem, neverbāli.

Šādu socializēšanās grupiņu organizēšana ir novitāte, jo tās ir īpaši pielāgotas pirmskolas vecuma bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, tostarp bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kuri ir neverbāli vai ar zemāku prasmju attīstības līmeni. Līdz šim lielākā daļa pieejamo socializēšanās aktivitāšu ir paredzētas bērniem ar labāk attīstītām komunikācijas un patstāvības prasmēm, tādēļ bērniem ar lielākām atbalsta vajadzībām šādas iespējas ir ļoti ierobežotas.

Projekta ietvaros socializēšanās grupas tiks organizētas uzvedības analītiķu vadībā, nodrošinot strukturētu vidi, individuāli pielāgotas aktivitātes un pietiekamu pieaugušo atbalstu katram bērnam. Tas ļaus bērniem drošā un saprotamā vidē apgūt sociālās un komunikācijas prasmes, izmantojot vizuālo atbalstu, strukturētus uzdevumus un mērķtiecīgas mijiedarbības situācijas.

Novitāte balstās mazajā grupu formātā un palielinātajā speciālistu un asistentu iesaistē, kas ļauj nodrošināt individuālāku un mērķtiecīgāku pieeju katram bērnam. Vienlaikus projektā tiks izmantoti īpaši izstrādāti vizuālie un sensorie materiāli, kas palīdz bērniem labāk izprast aktivitāšu struktūru un veicina bērnu aktīvu iesaisti. Šie materiāli tiks apkopoti un izveidota katram dalībniekam individuālā komunikācijas grāmatiņa, kas vēlāk kalpos kā pamats alternatīvās komunikācijas prasmju attīstībai. Kā papildus aktivitāte tiks nodrošināta vecāku apmācība kā pielietot alternatīvās komunikācijas materiālus, lai atbalstītu savu bērnu ikdienas situācijās mājās un citās vidēs, tādējādi nodrošinot prasmju pārnesi ārpus nodarbībām un veicinot konsekventu bērna komunikācijas attīstību. Tas stiprinās arī vecāku kompetenci un pārliecību par to, kā efektīvi atbalstīt bērna vajadzības ilgtermiņā.

Tādējādi projekts piedāvā līdz šim maz pieejamu, mērķtiecīgi strukturētu socializēšanās iespēju bērniem ar lielākām atbalsta vajadzībām, vienlaikus sniedzot būtisku un praktisku atbalstu arī viņu ģimenēm.

Laika periodā no jūnija līdz augustam tiks organizētas divu stundu garas 10 draudzēšanās grupiņas ar mērķi stiprināt socializēšanās un komunikācijas prasmes, nodarbības mazās grupās (līdz 6 bērniem grupā), kuras vadīs uzvedības analītiķi apmācībā kvalificēta uzvedības analītiķa uzraudzībā, kā atbalsta personāls tiks piesaistīti jaunie speciālisti vai brīvprātīgie, kuri pirms tam tiks instruēti.

Tiks nodrošinātas 3 izglītojošas tikšanās grupiņas bērnu vecākiem, lai sniegtu zināšanas par bērnu komunikācijas un sociālo prasmju attīstības veicināšanu, kā arī praktiskas iemaņas alternatīvās komunikācijas materiālu izmantošanā ikdienā, tādējādi stiprinot vecāku spēju mērķtiecīgi atbalstīt bērnu ārpus nodarbībām.

Tiks izstrādāti individuāli materiāli – komunikācijas grāmatiņa katram bērnam alternatīvās komunikācijas atbalstam. Tāpat arī vizuālie atbalsta materiāli, lai nodrošinātu grupiņas dalībniekiem viegli izprotamu nodarbību struktūru.

Noslēgumā sagaidāmie rezultāti fokusējas uz bērnu pamata sociālo un komunikācijas prasmju apgūšanu un spēju tās pielietot strukturētā vidē, kā arī vecāki iegūs zināšanas un prasmes bērna atbalstam komunikācijas jomā.

Projekta laikā izstrādātie materiāli – individuālās komunikācijas grāmatiņas, vizuālie materiāli, paliks bērnu un viņu ģimeņu rīcībā arī pēc socializēšanās grupiņu noslēguma.

Būtiska nozīme būs vecāku apmācībai, kas stiprinās vecāku zināšanas un praktiskās iemaņas, apgūtās prasmes ļaus vecākiem patstāvīgi turpināt izmantot alternatīvās komunikācijas metodes mājas vidē, nodrošinot prasmju uzturēšanu un attīstību ilgtermiņā.

Projektā izveidotais metodiskais materiālu kopums un iegūtā speciālistu pieredze ļaus biedrībai turpināt līdzīgu nodarbību īstenošanu arī nākotnē, piesaistot papildu finansējumu vai integrējot aktivitātes pastāvīgā pakalpojumu piedāvājumā.

Jolantas privātprakse - RADI-2026-29

AAK komunikācijas dēlis un pētījumi par zemo tehnoloģiju AAK efektivitāti.

Bērnu vecumā līdz 6 gadiem ar funkcionālajiem traucējumiem socializēšanās grupiņa – “Mācīsimies draudzēties!”