AAK un runa: patiesība un mīti
Galvenās patiesības par AAK un runu
✅ AAK netraucē dabiskās runas attīstībai vai lietošanai.
✅ AAK bieži pozitīvi ietekmē runas attīstību un tiek izmantots kā līdzeklis runas veicināšanai.
✅ Runas uzlabojumi pēc AAK ieviešanas katram cilvēkam ir atšķirīgi.
✅ AAK ir daļa no cilvēka kopējās komunikācijas sistēmas, kurā ietilpst arī dabiskā runa.
✅ AAK uzlabo spēju efektīvi un patstāvīgi sazināties.
Kas ir AAK? Augumentatīvā un alternatīvā komunikācija (AAK) ir komunikācijas rīki un paņēmieni, kas tiek izmantoti atsevišķi vai kombinācijā, lai papildinātu saziņu cilvēkiem, kuriem ir grūtības sazināties ar runas vai rakstīšanas palīdzību.
AAK ietver:
- Bezpalīglīdzekļu metodes (piemēram, rādīšana, žesti);
- Zemo tehnoloģiju līdzekļus (piemēram, komunikācijas grāmatas un tāfeles);
- Augsto tehnoloģiju ierīces (piemēram, datorus un komunikācijas ierīces ar balss izvadi jeb runas ģenerēšanas ierīces).
Runa ir ļoti ierasts saziņas veids. Mēs priecājamies, kad dzirdam bērna pirmo vārdu, un ar nepacietību gaidām, kad viņš spēs izteikt savas vēlmes, vajadzības, jūtas un domas. Mēs ceram, ka viņš iemācīsies veiksmīgi sazināties un spēs pateikt to, ko vēlas, kad vēlas un kam vēlas. Bieži vien runu uztveram kā pašsaprotamu.
Tomēr dažkārt runa neattīstās tā, kā mēs gaidām. Varbūt bērna runu ir ļoti grūti saprast. Vai arī saprotama runa attīstās, bet dažādu iemeslu dēļ tā nav pietiekama, lai apmierinātu personas komunikācijas vajadzības.
Citā situācijā pieaugušais, kuram iepriekš bija normālas runas prasmes, piedzīvo dzīvi mainošu notikumu, piemēram, galvas smadzeņu traumu vai insultu. Mēs ceram, ka viņš spēs izteikties tāpat kā iepriekš, taču vismaz sākotnēji tas nenotiek tikai ar runas palīdzību.
Tieši šādās situācijās tiek ieteikta AAK ieviešana.
Gadu gaitā sarunās ar ģimenes locekļiem, aprūpētājiem, skolotājiem un citiem cilvēkiem bieži ir izskanējušas šādas bažas:
- AAK lietošana traucēs cilvēkam runāt.
- AAK ieviešana nozīmē, ka esam atteikušies no runas attīstīšanas.
- AAK kļūs par kruķi, un cilvēks vairs nemēģinās runāt. Viņš izvēlēsies vieglāko ceļu un izmantos AAK
- Šī persona ir pārāk maza AAK lietošanai, vai arī atveseļošanās process vēl ir pārāk agrīnā stadijā. Mums jāgaida ilgāk, pirms ieviešam AAK.
Lai gan šīs bažas ir saprotamas, AAK neattur cilvēku no dabiskās runas lietošanas vai attīstīšanas.
Vairāki vadošie pētnieki ir pētījuši jautājumu., vai AAK ieviešana apstādina runas attīstību Arī ģimenes locekļi un speciālisti ir dalījušies savos novērojumos.
Pētījumu rezultāti
Millar, Light un Schlosser (2006) analizēja iepriekš publicētus pētījumus, kuros tika salīdzināta runas veidošanās pirms AAK ieviešanas, tās laikā un pēc tās. Rezultāti parādīja:
- Runas uzlabošanās – 89%
- Runā nebija izmaiņu – 11%
- Runas pasliktināšanās – 0%
Schlosser un Wendt (2008) analizēja pētījumus par AAK ietekmi uz bērniem ar autismu vai citiem pervazīviem attīstības traucējumiem. Lielākajā daļā pētījumu tika novērots runas uzlabojums, un nevienā netika ziņots par runas pasliktināšanos.
Hux un kolēģi (2006) konstatēja, ka AAK var veicināt runas attīstību cilvēkiem ar traumatisku smadzeņu traumu (TBI). Turklāt AAK bieži papildināja runu, nevis aizstāja to.
Hux un kolēģi (2010) atklāja, ka cilvēkiem ar afāziju vislabākie sarunas rezultāti tika sasniegti tad, kad tika izmantota gan runa, gan AAK, nevis tikai viens no šiem komunikācijas veidiem. Pētījumā izmantotā komunikācijas tāfele tika koplietota starp personu ar afāziju un sarunu partneri.
Schlosser un Wendt (2008) norāda:
Lai gan runas uzlabošana pati par sevi nav galvenais AAK mērķis, šādi rezultāti ir ļoti vērtīgs papildu ieguvums.
Blischak, Lombardino un Dyson (2003) izšķīra vairākus iespējamos iemeslus, kāpēc AAK var veicināt dabiskās runas attīstību.
1. Komunikācijas efekti
Gan bērni, gan pieaugušie, izmantojot AAK, aktīvāk iesaistās sarunās un spēj veidot garākus vēstījumus.
2. Motoriskie efekti
Komunikācijas ierīces samazina fizisko piepūli un spiedienu runāt, kas var veicināt veiksmīgāku komunikāciju.
3. Akustiskie efekti
Runas ģenerēšanas ierīces nodrošina tūlītēju un konsekventu runas modeli, stiprinot saikni starp simbolu un vārdu.
4. Atbalsta (scaffolding) efekti
Hux un kolēģi (1994) norādīja, ka cilvēki ar afāziju var izmantot AAK kā atgādni vārdu atsaukšanai atmiņā, lai pēc tam veiksmīgāk izmantotu savu dabisko runu.
Millar, Light un Schlosser (2006) secināja, ka runas uzlabojumi parasti bija mēreni. Dažiem cilvēkiem uzlabojumi parādījās uzreiz, bet 21% gadījumu tika novērota aizkavēšanās starp AAK ieviešanu un runas uzlabošanos.
Schlosser un Wendt (2008) norādīja, ka bērniem ar autismu runas attīstības ieguvumi var būt ļoti atšķirīgi. Dažiem tie ir nelieli, citiem – ievērojami. Joprojām nav pilnībā zināms, kuri faktori visvairāk ietekmē šos rezultātus.
Tāpēc nav iespējams noteikt vienotu likumu par to, cik daudz vai cik ātri runa uzlabosies pēc AAK ieviešanas. Tomēr pat tad, ja runas uzlabojumi nenotiek, AAC joprojām ir vērtīgs komunikācijas līdzeklis.
Kā runa un AAK darbojas kopā?
Runa un AAK nav savstarpēji izslēdzoši saziņas veidi.
Ikdienā mēs visi izmantojam vairākus komunikācijas veidus vienlaikus:
- runājam,
- rādām,
- mājam,
- izmantojam sejas izteiksmes,
- lietojam ķermeņa valodu.
Mēs izvēlamies piemērotāko saziņas veidu atkarībā no situācijas, sarunu partnera un vēstījuma.
Tas pats attiecas uz AAK lietotājiem. AAK, runa, žesti, rādīšana, sejas izteiksmes un ķermeņa valoda kopā veido viņu daudzveidīgo komunikācijas sistēmu.
AAK dažādās formās būs daļa no cilvēka komunikācijas sistēmas visas dzīves garumā. Atšķirsies tikai:
- AAK veids,
- lietošanas biežums,
- situācijas, kurās tas tiek izmantots.
Uzlabojoties runas kvalitātei, AAK var būt nepieciešams tikai:
- saziņā ar nepazīstamiem cilvēkiem,
- telefonsarunās,
- komunikācijas pārpratumu novēršanai.
Svarīgi atcerēties, ka bieži ģimenes locekļi saka:
- „Viņam AAK nav vajadzīgs, es viņu saprotu.”
- „Viņa AAK izmanto tikai terapijā, jo mājās mēs viņu saprotam.”
Šāda attieksme var ierobežot AAK lietošanu un palēnināt prasmju attīstību. Kamēr AAK lietotājs vēl nav pilnībā apguvis šo saziņas veidu, tā izmantošana jāveicina visās vidēs un ar visiem komunikācijas partneriem.
Alternatīvā un augmentatīvā komunikācija (AAK) ietver dažādus saziņas veidus, kas palīdz cilvēkiem, kuri nevar pilnībā vai pietiekami efektīvi sazināties ar runas palīdzību.
AAK parasti iedala trīs galvenajās grupās:
1. Neatbalstītā AAK (bez palīglīdzekļiem)
Komunikācijai netiek izmantotas ierīces vai materiāli.
Piemēri:
- Žesti
- Rādīšana
- Galvas mājieni ("jā"/"nē")
- Sejas izteiksmes
- Ķermeņa valoda
- Zīmju valoda
- Dabiskie žesti un kustības
Priekšrocības: vienmēr pieejama, nav nepieciešams aprīkojums.
Ierobežojumi: komunikācijas partnerim jāprot saprast izmantotos žestus vai zīmes.
Lai cilvēks varētu apgūt un izmantot žestus komunikācijai, nav nepieciešams sasniegt noteiktu minimālo attīstības līmeni vai izpildīt stingrus priekšnoteikumus. Tomēr dažas prasmes var atvieglot žestu apguvi un efektīvu lietošanu. Žestus var ieviest jau ļoti agrīni, jo tie paši palīdz attīstīt komunikācijas prasmes.
Svarīgākās prasmes, lai apgūtu žestus:
- Spēja pievērst uzmanību citam cilvēkam.
- Interese par sociālu mijiedarbību.
- Reaģēšana uz citu cilvēku darbībām un komunikāciju.
- Spēja pievērst uzmanību objektam vai notikumam kopā ar citu cilvēku.
- Spēja atkārtot citu cilvēku kustības.
- Pietiekama roku, plaukstu vai ķermeņa kustību kontrole, lai veidotu žestus.
- Sapratne, ka noteikta darbība var izraisīt reakciju.
Lai veiksmīgi mācītu žestus, svarīgi:
- nodrošināt biežas komunikācijas situācijas;
- modelēt žestus ikdienā;
- reaģēt uz jebkuru komunikācijas mēģinājumu;
- izmantot motivējošas aktivitātes un priekšmetus;
- iesaistīt ģimeni un citus komunikācijas partnerus.
2. Zemo tehnoloģiju AAK
Nepieciešami vienkārši komunikācijas materiāli bez elektronikas.
Piemēri:
- Attēlu kartītes
- Komunikācijas tāfeles
- Komunikācijas grāmatas
- PECS (Attēlu apmaiņas komunikācijas sistēma)
- Alfabēta vai burtu tāfeles
- Jā/Nē kartītes
- Ikdienas aktivitāšu grafiki
- Komunikācijas mapes
Piemērs
Bērns norāda uz attēlu "dzert", lai pateiktu, ka vēlas padzerties.
Priekšrocības: lētas, viegli izgatavojamas, neprasa baterijas.
PECS (Picture Exchange Communication System jeb Attēlu apmaiņas komunikācijas sistēma) tiek uzskatīta par zemo tehnoloģiju AAK
PECS izmanto: - attēlu kartītes, fotogrāfijas, simbolus, komunikācijas grāmatas vai mapes.
PECS ir strukturēta komunikācijas mācību metode, kurā cilvēks:
- Iemācās apmainīt attēlu pret vēlamo priekšmetu vai aktivitāti.
- Pakāpeniski apgūst arvien sarežģītākas komunikācijas prasmes.
- Veido teikumus, izmantojot attēlu simbolus.
- Mācās komentēt un atbildēt uz jautājumiem.
PECS sākotnēji tika izstrādāta bērniem ar Autiskā spektra traucējumiem (AST), taču to izmanto arī cilvēkiem ar citiem komunikācijas traucējumiem. Lai gan PECS ir zemo tehnoloģiju AAC, to nevajadzētu uzskatīt tikai par attēlu kartīšu komplektu. Tā ir strukturēta komunikācijas intervence, kuras mērķis ir attīstīt spontānu un funkcionālu komunikāciju. Dažiem cilvēkiem PECS vēlāk var kalpot kā pārejas posms uz augsto tehnoloģiju AAC ierīcēm, bet citi to veiksmīgi izmanto ilgtermiņā.
3. Augsto tehnoloģiju AAK
Elektroniskas ierīces, kas rada runu vai palīdz sazināties digitāli.
Piemēri:
- Runājošas komunikācijas ierīces (Speech Generating Devices – SGD)
- Planšetdatori ar AAC lietotnēm
- Specializēti komunikatori
- Acu skatiena vadības sistēmas
- Datorprogrammas komunikācijai
Latvijā alternatīvās komunikācijas ierīces ir pieejamas, un to nodrošina Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrs.
https://vtpc.lv/lv/kategorija/alternativas-komunikacijas-tehniskas-paligierices
Vairāk par to kā var saņemt palīglīdzekļus:
https://vtpc.lv/lv/tehnisko-paliglidzeklu-izsniegsana
Materiāls sagatavots izmantojot tobiidynavox apmācības materiālus